lmr

20:51: nu tā. divas nedēļas plenēroju cinevillā. pārsvarā bija apbrīnojami garlaicīgi un visi lietoja narkotikas un dzēra. sestdien bija mana dzimšanas diena, nosvinēju ļoti labi, galu galā piedzēros, spēlēju paslēpes, uzkāpu kokā, no tā čurāju un nokritu uz zemes. tagad man uz vēdera no kritiena ir gara švīka no zemnabas līdz gandrīz labajam krūstgalam. apkreveļojās, tagad vienkārši niez.

cinevillas krodziņā, kurā mūs nobaroja kā kaujamas cūkas, visu laiku uz projektora drillēja "cinevilla tv", kas sastāv no filmu fragmentiem un behind the scenes lietām un stulbām intervijām, un no resna plikpaurveča, kas sēpijas video runā par cinevillas desmitgades svinībām, par "speciālo specefektu šovu", par zaļo ekrānu, par ballīti vakarā rūdolfa mājā, un ko no rīta? sāp galva drusciņ? NĒ! SPORTA SPĒLES! MUMS IRRR BASKETBOLA LAUKUMS, FUTBOLA LAUKUMS, VOLEJBOLA LAUKUMS... un tā tālāk, un es pārāk daudz no tā visa esmu iegaumējis. kad pohains mostos, austiņā viņš man klusītēm čukst (cilājoties dubultzodam un ieplešoties acīm) : "sāp galva drusciņ? NĒ, SPORTA SPĒLES!"

mazliet apbrīnojami, cik ļoti tur viss ir feik. jau domāju, ka būs jāguļ putuplasta gultā.

betnujā, man iet labi! šodien esmu rič bōi (kamōooon rīiiīīiič), jo dzimdindinas naudiņa un stipendija. nopirku tumbiņas un grāmatu un alus un cepumus un ēdīšu un dzeršu un skatīšos filmu. jā. ir labi.


vēl es biju uz izlaidumu vecajā skolā. redzēju savu agrāko cilvēku sejas. tādi dīvaini, daži nozombēti. vēl redzēju krājkasītes zobu čigānietes brāli no sabiles, kurš man piektajā klasē disnejlendā iesita pa seju. apsveicu r, audzinātājai iedevu pusi viņam paredzēto ziedu. man mazliet ļima kājas, kad gāju pie viņas. tagad blonda. nobučoju uz vaiga un aizskrēju prom.