lmr

māja bija tumša. atceros tikai vienu lielu telpu - tajā pie sienas izgaismota tukša vanna, gaismas avots neredzams, virs vannas plaukts, uz tā rindā noliktas ar tomātu mērci nosmērētas pagales, tās novietotas vertikāli. ar k sēdējam uz atlokāmiem teātra krēsliem, kas piebīdīti pie vienas no sienām, un skatījāmies, kā pie vannas uz ceļiem notupusies kaila teja un viņas kailais draugs viens otram uz maiņām glāsta muguru.

atceros arī, kā gājām prom pa tumšu, gandrīz melnu koridoru. aiz durvīm gaiša indija, visa rozā miglā. pa kreisi mošeja, virs tās spilgta rozā saule. es uz to norādīju ar roku un emocionāli šņācu, ar rokām veidojot ko līdzīgu žestu dejai, uz ko k man arī atbildēja ar emociju pilniem šņācieniem un žestiem.