Kurvjzieža kontemplācijas

Par izglītību

Krāšņais Kurvjziedis

Par izglītību

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pašmērķīgā analfabētisma izskaušana ir bijusi viena liela kļūda, dāmas un kungi!Galu galā - sabiedrība slāņojas gluži dabiski, un mākslīgie centieni piespiest visus ļautiņus realizēt savas tiesības uz izglītību, noved tikai pie pašas izglītības deģenerēšanās.
Cilvēkam, kurš nevēlas mācēt rakstīt vai zināt reizrēķinu, nav tas jāmāca. Viņam ir jāmāca labi slaucīt grīdas, izjaukt un salikt karburatoru, šmorēt teļa ribiņas vai barot sivēnus - kas nu no tā visa viņam labāk sanāk. Un tas nenozīmē, ka es uzskatu kādu no nosauktajām nodarbēm par sliktāku.
  • A man jau šķiet ka prasme saskaitīt cūku šņukurus un izlasīt zīmīti "karburators salauzts" gan būtu jāprot. Tas atvieglo komunikāciju.:)
  • Domāju, ka vismaz lasīt un rakstīt būtu jāmāk, jo mūsdienu dzīvē bez šīm prasmēm varētu būt praktiski neiespējami (nauda tak jāskaita, un jāprot darba līgums izlasīt un parakstīt).
    Bez teorēmām un Šekspīra gan var iztikt.
  • Kādas blēņas! Piespiedu analfabētisma izskaušana piaugušo vidū varbūt arī nav īpaši laba doma, ja cilvēkam pašam tas nav vajadzīgs. Tas jau ir nokavēts. Šobrīd man šķiet, ka drīzāk ir tendence uz jaunu analfabētu radīšanu, kas gan nav labi. Nu ko tas 7-10-... gadu vecais bērns var izlemt, kas viņam patiesībā dzīvē būs noderīgs?
    Izglītības deģenerēšanās? Muļķības. Kā tas var rasties no tā, ka cilvēki iemācās lasīt un rakstīt, un rēķināt, un vēl daudz ko citu? Kaut va to pašu karburatoru tagad bieži nemaz nevar izjaukt un salikt, lai tas darbotos, bez rūpīgas dokumentācijas, rasējumu, mērvienību, instrumentu izpētes, attiecīgā modeļa testēšanas datorprorammas apgūšanas utml. Tas par piemēru.
  • Man domāt, arī Latvijā jau ir krietna čupiņa cilvēkbērnu - lielāku un mazāku, kas nemāk ne rakstīt, ne lasīt. Man no viņiem ir bail.
    • Tur jau tā lieta, ka viņus vajadzētu legalizēt un likt pie derīga darba, nevis iedvest viņiem, ka viņi "mācās"...un pēc tam, kas viņu vecāki būs sapiķojuši kaut kādai "Turībai" vai RPIVAi iestāšanās maksu, - ka viņi "studē" un kļūst par "cilvēkiem ar augstāko izglītību".
      • Man ir radies priekšstats, ka tie, kas nemāk ne rakstīt, ne lasīt, guļ uz smirdīgiem matračiem, ubago, zog, stāv rindā pēc siltas zupas, nodarbojas ar prostitīciju, kamēr vēl zobi mutē, un 70% gaījumos ir saistīti ar nelegālo alkoholu, narkotikām.

        Nu, bet ja par tiem, "cilvēkiem ar augstāko izglītību", tad jā, piekrītu, bet tā nav izglītības vaina. Man liekas, tā ir "latviešiem" kaut kur dziļi, dziļie ieēdusies doma, ka "balts darbs" ir kruta. Un tāpēc bērns pāri variītēm jāsūta mācīties, ali tiktu pie "balta darba", un "nemocītos kā es". + visvarenais "sabiedrības viedokli", kas ir kurta, un kas nav.
        Vispār sāpīgi, jo es pati piederu pie visa šī upuriem. Balts darbs. PIe kam es neesmu muļķe, es varu to darīt, un, kat arī ir tikai 1. līmeņa augstākā profesionālā, bez lepošanās varu teikt, ka saprotu vairāk par dažu labu bakalurnieku, un pat maģistru. (Laba prakse) . Bet vienalga, ejot cauri Centrāltirgum, vienmēr domāju, - a kā tām pārdevējām, tagad, aukstumā (vai karstumā), vai - šodien laba diena tirdzniecībai. Utt.
    • Ja reiz par to runājam, tad lasītprotošie noteikti ir erudītāki dažādos iespējamos nogalināšanas veidos.
  • Izjaukt karburatoru un programmēt COBOL.
  • Tomēr nevar noliegt, ka jauniegūtas zināšanas cilvēkam rada iespēju™.
    Tai pat laikā ir ļoti interesanti papētīt, kas māca, ko māca un par kādu naudu to dara. Tā pērn avīzēs bija viens zīmīgs piemērs. Tur gan tas tika nopublicēts kā "malači, lūk kur cilvēki labu darbu izdarījuši", bet būtībā... Vienvārdsakot, tas bija kādā Latvijas austrumdaļas pilsētā ar lielu bezdarbu. Uzņēmīgi ļaudis izsituši Eiropas naudu™, kaut kādus ahūnos tūkstošus, par ko uzorganizējuši apmācību jauniešiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas ne dienu nav strādājuši. Ko tad viņiem iemācīja? Viņiem iemācīja rakstīt CV un motivācijas vēstuli. Kā to pēc tam privātā sarunā nokomentēja kāds darba devējs, viņš par tādu naudu būtu varējis visiem saviem darbiniekiem apmaksāt angļu valodas kursus, un vēl kādu bariņu aizsūtīt stažēties uz ārzemēm.
  • Kas te teica... nav vēl izdomāta tāda izglītības sistēma, kas izglītotu tos, kas negrib mācīties!
  • Nu, analfabētisma izskaušana nevienam par sliktu nenāk, bet jāpiekrīt, ka visiem cilvēkiem nav nepieciešama vienāda izglītības pakāpe. Taču: no piecu gadu vecuma nevar pateikt, vai cilvēks spēs/gribēs nodarboties ar kodolfiziku vai ar dārzniecību, tāpēc pamatizglītība liekas tikai loģiska.

    Problēma ir ar augstāko izglītību, kur tiešām var runāt par deģenerēšanos, un tur visas problēmas ceļas no tā, ka studē nejēgā daudz cilvēku, kam nav ne mazākās vēlēšanās dajebko uzzināt, bet gan iemācīties raust piķi, dabūt grādu vai vēl kā tamlīdzīgi, attiecīgi - izglītība ir masveidīga ne vien kvantitātē, bet arī kvalitātē.

    Izglītības problēma ir tā, ka tā ir pārāk praktiska un bieži sagādā vērā ņemamas finansiālas priekšrocības.
  • (Anonīms)
    NU, ja cilvēks jau piedzimst ar višam dzīvē nepieciešamajām zināšanām galvā un dzīves laikā tās tikai vien kā aktualizē, tad, protams, jau no sākta gala viņam zināms, kā pašam labāk.
    Bet visā'di citādi tomēr nenāk par ļaunu degunu apsildīt visvisādās lietās (izglītības minimums), lai uzzinātu, kur tās savas prasmes lietderīgāk ieguldīt.
    Kā arī - izglītība, tieši tāpat kā veselība, ir viens no 'krdītresursiem', kas tiek tērēti dzīves laikā. Nevar zināt, ko ar savu dzīvi tu gribēsi iesākt gados 50. Taču izredzes visnotaļ ir labākas, ja jaunības laiku būsi veltījis kaut kādu nebūt zināšanu uzkrāšanai. Jo tieši šis laiks - jaunība - mūsu kultūrā ir laika ziņā atvēlēts tieši izglītībai - pēc tam jau vairs nav laika vai arī tas atrodas ar ļoooti lielu piespiešanos un citām apgrūtinošām problēmām...
Powered by Sviesta Ciba