Kurvjzieža kontemplācijas

krii

5.1.19 23:31

Nesen pati sev formulēju, ka augstu vērtēju cilvēku spēju runāt ar cieņu par savu ģimeni (pirmkārt, par vecākiem) un par saviem bijušajiem. Iespējams, tas ir indikators pašcieņai un savu traumu sekmīgai pārvarēšanai, nezinu, bet tajā pilnīgi noteikti ir kaut kas no higiēnas normām.

• 8 raksta
• ir doma

• racoon

  6.1.19 00:52

  

  Man bija jautajums, kad biji Kolumbija, par cik Tev vietejie deva koksu gramā?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    6.1.19 07:06

    

    Da kurš vairs tādu senatni atceras, tak vairāk nekā septiņi gadi riņķī.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• muhacakatuha

  6.1.19 07:02

  

  Ar bijušajiem tas vieglāk nekā ar vecākiem. Droši vien tāpēc, ka viņus, atšķirībā no vecākiem, mēs tomēr +/- tikām izvēlējušies.
  
  

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    6.1.19 07:08

    

    Tas gan laikam stingri individuāli.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• blond

  6.1.19 12:04

  

  Pilnīgi piekrītu.

  • Atbildēt

• rasbainieks

  6.1.19 12:26

  

  lūk, jā, kad iepazīsties ar zēnu, un viņš par bijušo/ajām saka “tā kuce”, tas ir zolīds stopsignāls

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • bozena

    6.1.19 15:43

    

    "Tā kuce" par jebko, kas nav suns, ir diezgan vērā ņemams rādītājs. :)
    Lai gan pueņemu, ka dažās subkultūrās kuce nozīmē vienkārši cērtama eglīte. Bez vērā ņemamas negatīvas konotācijas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• nova

  6.1.19 15:43

  

  tā tas ir, un vispār šīs spējas kopšana ir smags ikdienas darbs. nākas ravēt pat domas, ko neviens nedzird,un vispār negatīvā kultivēšanai un izplatīšanai nav ne jēgas, ne augļu. tāpēc bieži vien nākas izvairīties no cilvēkiem, kuri grib satikties un dzirdēt nejaukus stāstus, bet man negribas, un tad apvainojas.

  • Atbildēt