Kurvjzieža kontemplācijas

krii

8.7.12 20:15

Rudimentāra sirdsapziņas atblāzma man tomēr liek bīties plaģiātisma grēka un atzīties, ka polārā mitrene nav gluži mans oriģinālieviesums, jo par mitrenēm kā vienu no retajām dzīvības formām, kas varētu jūsmot par Latvijas drēgno klimatu, savulaik teoriju še, Cibā, attīstīja unpy, es tikai atcerējos. Un savā hiperbolizācijas tieksmē piekabināju mitrenei klāt polāro izcelsmi.

• 4 raksta
• ir doma

• kuminjsh

  8.7.12 20:40

  

  Tātad Tava sirdsapziņa var būt mierīga - "polārās mitrenes" ir Tavs jaunveidojums;)

  • Atbildēt

• blond

  8.7.12 22:11

  

  kad mans puika vēl gāja bērnudārzā, tas bija tiešām sen, viņiem tur notika kaut kas līdzīgs karnevālam, lai nu kā, visiem vajadzēja kaut kādas zvēru/nezvēru, dzīvu būtņu maskas, un, kad es prasīju savam mazajam pupucītim, kas viņš gribētu būt, tabilde bija momentāla un ar pārliecību: mitrene. Tā arī notika, tēvs viņam uztaisīja milzīgi nezteiksmīgu mitrenes masku no pelēka kartona.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • mazeltov

    9.7.12 09:59

    

    Es atceros to ierakstu - tava dēla maska bija pirmais, kas man ienāca prātā, kad ieraudzīju to "polāro mitreni".

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • blond

      9.7.12 10:05

      

      jā, pareizi, es par to jau rakstīju

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais