| Atbildei uz vienu postu feisā. Jēziņ, cik es esmu sajājis savu valodu... |
[Mar. 15th, 2017|10:43 am] |
"Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un kam nav, tas lai kaut pārdod savas drēbes, bet nopērk zobenu."
Pravietis Issa, Lūkas pārstāsts 22:36
Klusā kolonnas motoru rūkoņa netraucēja nakts mieru. Pat zemniekmāju suņi nevaukšķēja, saimniekiem savu vērību pierādot. Vai nu maz kas var braukt pa šoseju, katra dēļ traci celt nav obligāti.
Kaut kur aiz tuvējās mežaudzes šo dabisko lietu kārtību pāršķēla motocikla rupjā ierēkšanās. To nu suņi neizturēja un arī norējās, cits citam pavēstot savas domas par notikušo. Kolonnas atbildīgie ierasti sagatavojās pielietot ieročus, bet tūdaļ atslāba - motocikla troksnis sāka virzīties prom, un acīmredzot tur kāds mērglis vienkārši centās pazīmēties skuķu priekšā, nelietojot klusinātāju nakts vidū.
Vēl pēc piecām sekundēm otrpus ceļmalas grāvim, nedzirdami motocikla trokšņos un starmešu dēļ praktiski neredzami vizuālajā diapazonā, pusmetru virs zemes pacēlās divi kvadrokopteri. Katrs no tiem nesa trīskilogramīgu prettanku mīnu - pa vienai uz katru no priekšā braucošajām bruņumašīnām. Protams, viņu karstošie motori momentā iezīmējās uz infrasarkanajiem ekrāniem, taču šoseju viņi sasniedza pēc divarpus sekundēm, un kolonnas apsargi nepaspēja noreaģēt. Vēl pussekunde - un reaģēt kļuva praktiski neiespējami, jo droni panira zem saviem mērķiem. Acīmredzot tos vadīja dators, jo jau vēl pēc pussekundes tie precīzi bija pieskaņojušies mašīnu ātrumam un piespieduši spridzekli vajadzīgajām vietām, iedarbinot elektromagnētisko piesūcekni. Ne bez grūtībām atrāvušies no mērķiem, tie pēc brīža iznesās no mašīnu apakšas un metās prom, automātu kārtu pavadīti. Tālu viņi netika, bet novērsa šāvēju uzmanību no vēl diviem analoģiskiem kvadrokopteriem, kuri akurāt gatavojās pasveicināt atlikušās bruņumašīnas - noslēdzošo un centrā esošo komandiera transportu.
Pussekundi pēc sprādzieniem, kas apliecināja veiksmi uzbrukumam kolonnas galvgalim, atlikušie kopteri metās virsū saviem mērķiem, kamēr apkārt valdīja šādiem brīžiem profesionāļiem raksturīgais automatizētais bardaks. Visi darīja, kas tiem šādā situācijā bija jādara, taču tas viss bija sagatavošanās darbi efektīvai jau notikušā uzbrukuma atvairīšanai. Desmit sekundes pēc cita drona tēlotā motocikla trokšņa ieslēgšanās sākuma kolonna bija apturēta, tās bruņumašīnas kustēties nespējīgas, komandieris un vietnieks smagi ievainoti un ap trīssimt kareivju smago un bruņumašīnu aizsegā atradās novāktu labības lauku vidū uz ceļa, veicīgi ieņemot kaut vai kādas pozīcijas abos grāvjos. Izmantot tumsu nostāk no ceļa likās bezjēdzīgi - uzbrukuma tehnoloģisms šķitās pierādām, ka pretiniekam ar siltumstariem un noktovizoriem nav problēmu, un laiku ierakties diez vai kāds dos.
Nezināmais pretinieks attaisnoja viņam veltītās likmes. Atkal pacēlās droni - šoreiz lielākā attālumā un bez mīnām, bet ar mazkalibra ložmetējiem. Kaut kas tāds bija sagaidāms, un nu vairs pretinieks nevarēja cerēt uz nesodītu triecienu. Droni ātri manevrēja un šāva, bet arī dzīvie zaldāti labi redzēja mērķus uz ekrāniem un arī vizuāli pēc uzliesmojumiem. Dažas sekundes pēc jaunās sadursmes sākuma šķita, ka uzbrucējs šoreiz pārvērtējis sevi. Kopteri šķīda gabalos viens pēc otra, un bija skaidrs, ka vēl pēc brīža to gaisā vairs nebūs.
Kamēr abas puses drudžaini apšaudīja viena otru, ceturtā uzbrukuma viļņa ložmetēju elektroniskās smadzenes atzīmēja shēmā visus šaujošos kareivjus un sadalīja mērķus. Ceturtais vilnis sastāvēja no tādiem pašiem ložmetēju droniem kā šobrīd gaisā esošie, taču stabilitātes un aizsardzības labad sākumam palika uz zemes.
Ja ložmetējs izšauj piecpadsmit lodes sekundē, cilvēks var pat nepūlēties tēmēt precīzi - nekas nesanāks ātruma un stobra raustīšanās dēļ, un labi ja viena lode no desmit tiek jaunam mērķim. Pavisam citādi ir ar elektroniku. Trīs lodes - vēl trīs pēc piena, kamēr notēmējam uz nākamo - trīs lodes - ... Lai sašautu trīssimt kareivju, desmit ložmetējiem vajadzētu divpadsmit sekundes, nerēķinot jau gaisā esošo sasniegumus. Praksē sanāca tā, ka deviņi no upuriem izvairījās no šāda paātrināta karjeras noslēguma, saspraucoties mazāk cietušā bruņumašīnā, kuru mazkalibra ložberi caursist nespēja.
Nekādu aizsardzību pret baltā fosfora bumbu no simts metru augstuma viņi nebūtu atraduši, arī ja būtu to gaidījuši. Četrdesmit sekundes pēc kontakta fāzes sākuma pēdējie aizstāvji bija vai nu sadeguši, vai sašauti, bēgot no karstuma un apdegumiem. Uzbrucēju zaudējumi bija septiņi nelabojami un četri nedaudz bojāti, bet labojami droni un izlietoti kaujas materiāli, kopā astoņpadsmit tūkstošu eiro vērtībā. Pret trīssimt divdesmit apmācītiem kareivjiem un smagi bojātu kaujas tehniku ap pusmiljona eiro vērtībā.
...
--- Ahmed, tev nejauši nevajag sirdszāles?
--- Ahmedam žēl virtuālo cilvēciņu...
--- Neķērc uz savējiem, lai kraukļi neķērc pēc tam uz tevi...
Neko jūs nesaprotat, puikas. Jā, jūs esat manos gados, bet neko nejēdzat no virtualitātes. Zaldātus, ko mēs apkāvām, nevadīja dators. Pilnīgi neiespējamas priekš AI ir tik individuālas un daudzveidīgas reakcijas, kādas mēs redzējām šīs kaujas laikā. Katrs viņu zaldāts bija atsevišķa personība, un es drīzāk noticēšu, ka dators reālu kauju bija ielicis mākslīgā stilizētā grafikā, nekā ka viņš spējīgs radīt tik sarežģītus personāžus. Visticamāk, katra no figūriņām bija virtuāla, bet to vadīja dzīvs pretinieks. Gribētos man ar viņiem kopā iedzert, kā janičāram ar janičāriem...
...
Filadelfija, ASV. Janičāru audzinātāja - talimhanedži-pašā viesistaba.
--- Cienījamais pašā, es pareizi saprotu, ka jūsu mūridi ir gatavi sākt pildīt kaujas uzdevumus?
Lai šaitans tev bārdu piemīztu. Neviens cilvēks uz to nekad nav gatavs, bet ne jau nu agam Melindži to ieskaidrot, kurš pats prot tikai pārlikt problēmas uz citiem.
--- Profesionāli viņi ir pilnīgi gatavi, augsti godājamais aga. Psiholoģiski - viņi vēl nav pieauguši un nespēj īsti novērtēt savas darbības.
--- Viņu pašvērtējums ir viņu problēma, cienījamais.
Pat bez pašā. Ragainās cūkas dēls tāds. |
|
|
