starp citu, es piektdien uzzināju... karoč, ir tā, ka restorānos es pārsvarā varu apēst tikai pusi savas porcijas. un ir ahujenna besīgi par to visu laiku taisnoties, tāpēc ir iestrādājies ieradums pārpalikumu prasīt līdzņemšanai. pietiekami bieži tas līdzņemtais ēdiens anyway neņem labu galu, bet es cenšos. pēc sabiedriskās ēdināšanas iestādes apmeklējuma parasti tiek iets uz barčiku, vane, ar visu to havčiku somā. piektdien es sapratu, kāpēc tā ir labi darīt. jo to havčiku var atdot izsalkušām bāra zajām. beigās visi paēduši un nevienam ne par ko nav nācies taisnoties. totāla uzvara no atklājuma.

vēl kaut ko salīdzinoši īsu gribēju pateikt. bettē man te ar kaķīti ahtungs un vispār tvitterī sarakste ar *gasp* Sandi Toksvig. kurā nupat man prasa pēc pics. izietu nervozi uzpīpēt, bet uz balkona ahujenna smird. aj, laikam iziešu vienalga.

ā, starp citu, kā cilvēki mizo mango tā, lai tas neizslīd no rokām mizošanas procesa laikā? pieņemot, ka pieejamas tikai divas rokas un basic virtuves piederumi. asking for a friend.