Arī man ir gaišāki sapņi par nākotni, tādi, kuros es vēl esmu.


Es izeju uz terases, izdzeru savu pārsaldināto, balto kafiju, pēdas ir netīras un slapjas, jo pirms tam pastaigājos līdz tuvējai upītei. Nokritušu un arī mazliet iepuvušu ābolu smarža,
kas sajaucas ar tikko pļauto zāli. Ievelku to mazliet dziļāk un vairāk nekā pieklātos.

Ieslēdzu mūziku savā lielajā skaņu iekārtā, lai es nejustu neko citu, kas notiek pasaulē. Tā ir tik skaļa un jaudīga, ka mani sirdspuksti sitas vienotā taktī ar to.


Es nejūtu sāpes un riebumu pret savu ķermeni, es negriežu sevi un nejūtu asās skalpeļa sāpes.
Tikai tad es saprotu, ka arī mūzika var sāpēt, bet patīkami. Man neriebjas mana miesa un vienkārši viss ir labi.



Rex The Dog - Vortex