Jaunās tabletes strādā gandrīz labi.
Vismaz salīdzinājumā ar citām vienīgais manāmais blakusefekts ir uzbudinājums, bet, nu, ar to jau sadzīvot var.

No rīta pieceļoties pat ir spēks, vairs nav tas fiziskais nespēks un sajūta, ka ķermenis ir salūzis svina konstruktors.


Ironiski, bet tagad man ir bailes no tā, ka kamēr viss ir labi man vairs nav nekādu attaisnojumu un jāsāk dzīvot un priecāties.
Bet tas viss jāsāk gandrīz no nulles vai absolūtās nulles. Bet pamati cilvēcībai un kaut kam labam ir. Tagad tikai jāsaņemas un
jānovelk nost no sevis tas sarkofāgs, ko gadiem ilgi pār sevi esmu būvējusi, lai nevienu nelaistu sev klāt, lai izliktos vēsa un nejūtīga.
Gan ķermeniskais, gan emocionālais. To visu vajadzētu noraut no sevis nost, apliet ar benzīnu un svinīgi sadedzināt.


----

Liesmas, viss vājprāts un sāpes rimst. Es saļimstu bezspēkā, bet ir jāceļas un jāiet tālāk.


The Home Current - Civilian Leather