From: (Anonymous)	Date: 13. Septembris 2017 - 20:23		(Pastāvīgā saite)

Tak jau narodovoļci, ne? Nav tik izplatīti, lai būtu kalkoti kā ir lielinieki reizēm.

	From: svens	Date: 13. Septembris 2017 - 20:29		(Pastāvīgā saite)

Domāju, ka tulkojumam tomēr jābūt. Padomju laikā ar revolūcijas tēmām ņēmās veseli institūti. Tak jau kaut kādu lokālo variantu būs izdomājuši.

From: (Anonymous)	Date: 13. Septembris 2017 - 20:40		(Pastāvīgā saite)

Nu galīgi nav manīts, lai arī esmu apēdis visādas murgu literatūras. Tikai narodovoļci. Nu, dziļā atvilktnē kādā institūtā - tas neko nenozīmē. Tas kalks, ko ierakstīju un kas nevienam neko neizteiks.

From: (Anonymous)	Date: 13. Septembris 2017 - 20:37		(Pastāvīgā saite)

Kalks - tautgribji.

	From: indulgence	Date: 14. Septembris 2017 - 20:04		(Pastāvīgā saite)

Neesmu specs, taču šķiet, netulko, tb lieto "narodovoļci" vai "narodņiki". Taču lai zinātu droši, jālūko padomju laika literatūru.

From: (Anonymous)	Date: 15. Septembris 2017 - 23:48		(Pastāvīgā saite)

Ja arī būtu kalks, kāpēc tas ir tik obligāts?

Vai saka kopsaimniecība vai kolhozs tomēr?

	From: indulgence	Date: 16. Septembris 2017 - 08:00		(Pastāvīgā saite)

Nepavisam nav obligāts. Taču šķiet, neviens nav spējis latviskot – "tautgribji" nu kaut kā aplam neveikli skan. :)

Vistuvāk būtu "tautībnieki", taču ar to literatūrā pieņemts apzīmēt 19. gs. nacionālā romantisma adeptus.

Padomju literatūrā mēģināja tak ieviest gan tavā piemērā minēto kopsaimniecību, gan padomju saimniecību, bet tie neizdzīvoja, figurēja tikai oficiālajā lietvedībā, jo tautā lietoja kolhozs un sovhozs (pieļauju, ka jaunākā paaudze neizpratnē raustīs plecus, ja kāds pieminēs padomju saimniecību, aber par sovhoziem ko būs no vecākiem dzirdējuši.

	From: extranjero	Date: 23. Septembris 2017 - 12:28		(Pastāvīgā saite)

Vispār cik atceros, manā lauku bērnībā par kolhoziem runāja, bet tādu vārdu sovhozs gandrīz nemaz nelietoja. Parasti sauca vienkārši par saimniecību. Un par sovhozu to nievājoši sauca tikai pilsētas žurkas.