vajadzīgs pirmais ieraksts jaunajā gadā.

vakar, tā labi padomājot, tik tiešām nospriedu, ka gads bijis visai... interesants. raibs un piedzīvojumiem bagāts. taču, tas jau nav slikti, jo es neko, absolūti neko nenožēloju un rīkotos tieši tāpat. nu un tad, ka citiem tas liekas nepareizi un slikti? MAN tas sagādāja prieku. jācer, ka šogad būs vairāk tādu piedzīvojumu. :D

lai nu kā, vakar bija gandrīzjaungadasagaidīšanaarsantu. virtuāli bijām kopā līdz... kkādiem pusdeviņiem laikam. tā jauki. pēc tam es pārvietojos no datorkrēsla uz dīvānu un sāku ēst. XD skatījos to lieliski izreklamēto tv3 pārvērtību nakti. nu.. nebija jau tik traki, bet patikt man visnotaļ nepatika. visvairāk jau man krita uz nerviem vecāku gaušanās, ka redz esot garlaicīgi un tā tālāk. bet, es laikam vēljoprojām neesmu pieminējusi tā visa gaišo, pozitīvo un jautro pusi (man). visu vakaru tā jauki braucu virsū savai ģimenei. vispirms brālim, tad mēs apvienojāmies un sazvērējāmies pret tēvu un māti. tie komentāri, apmēram tādā garā: "aij, tētim jau nepatīk, jo te nav Šomases" un "aij, mammai jau arī nepatīk, jo viņa no dziesmām neko nesaprot, zin viss angliski un tā" un "nē, nē, mammai jau patīk, jo tur Reiniks un Ērglis dziedās". un VISU vakaru es viņiem braucu virsū, centos izvest no pacietības. un vai zinies? man tas izdevās! es zinu, ka viņi gribēja noraut man galvu.

pēcāk, apmēram bez divdesmit divpadsmitos, viņi atcerējās, ka jābrauc uz Madonu salūtu skatīties. velns, un mani piespieda braukt līdzi. nu ko, es vismaz nebiju vienīgā, kuru piespieda. un jāsaka, nebija jau tik traki. pa ceļam mašīnā klausījos Godmaņa un Zatlera uzrunas. Zatleru līdz galam nedzirdēju, tāpēc nācās internetā izlasīt beigas, bet par Godmaņa runu runājot.. nebija nemaz tik traki. varētu pat teikt, ka man tā runa patika. tiesa, tas, ka viņš uzsvēra katru trešo vārdu savā briesmīgajā balsī, jā, baisi. bet mani piedūra viena vieta:"tiem, kuri neciena pagātni, nav tiesību uz nākotni." vnk jauki vārdi. un, es teiktu, ka Zatlera runa arī bija laba un tā tālāk. lai nu kā, noskatījāmies salūtu, kas, starp citu, bija labāks nekā pagājušogad, t.i. 2006.(tiesa, sapratu, ka man ļoti nepatīk tie salūta trokšņi. ja man būtu signalizācija, es sāktu gaudot kā mašīna), un devāmies atpakaļ uz mašīnu. (ne)pielietojot manas izcilās prāta spējas, es izdomāju, ka jāpatausta vai sniegs līp. un tas bija varen gudri, jo apakšā bija ledus. un, protams, es tā jauki nogāzos uz pakaļgala. nebija nemaz tik traki, es tā maigi nolidoju zemē, bet zilums laikam tomēr ir (neesmu joprojām apskatījusies).

nonākuši tajā bedrē, kur es dzīvoju, vecāki, precīzāk tēvs, izlēma jauki pajokoties - aizdzīt mašīnu uz garāžu. viss jau būtu labi, ja vien ES nebūtu tajā mašīnā! tā nu pirmo un pēdējo reizi tajā gadā biju aizgājusi tālāk par savas mājas slieksni. nu neko, tad es nolēmu atriebties, appikojot viņu. tas izvērtās par varen jautru pasākumu, kura laikā cieta visi parastie mietpilsoņi. bet, kas galvenais, TAD es nenožāvos. ><

atnācām mājās, izdzērām šampanieti (es sapratu, ka man negaršo ne īstais, ne tas sulasveidīgais štrunts), nolamājām brāli par to, ka viņš nejēdz ieslēgt neko normālu, ko skatīties, so nācās iet gulēt. kkad ap vieniem ieceļoju savā istabā kkad pēc diviem aizmigu. un labi, ka aizgāju tik agri gulēt, citādi šobrīd censtos neatlūzt.

protams, pieceļoties mani sagaidīja kārtējie pārmetumi par to, ka es esot guļava (lai gan piecēlos vēl pirms divpadsmitiem) un pēc tam pārmetumi, ka es pārāk maz ēdu. ai, nu ko jūs. es jūs arī mīlu! ><

lai nu kā, priecīgu, laimīgu, saticīgu, veselīgu, jautru (utt. utjp.) visiem Jauno gadu! mazliet novēloti, bet vienalga. labāk vēlāk nekā nekad vai ne? (vienalga nesaprotu, kāpēc jāsaceļ tāda jezga ap to jauno gadu? nu un tad, ka jauns? kuru tas rausta?)

eu, mož vakardienas rasols vēl ir? woot tad es varētu pat ieēst!