septembris

Posted on 2022.10.02 at 13:03

1. septembris
treniņdiena. kaut kā pasūdīgi guļu - diezgan caurā miegā. kaķis atkal atsācis gulēt iekšā, visu nakti noguļ pie mums. rīts dzestrs. šur tur esot bijusi pat salna. par laimi pie mums nē. braucu uz stalli, eju uz ganiem pēc zirga - kopš temperatūra nokritusies un kukaiņi pagaisuši, šamie vairs pa dienu uz mājām nenāk. Valmiermuižas laukums ir druscīt par slapju, bet vismaz neput. palecam visādus vingrinājumus. Reinis saka, ka mums jālec 80 cm mačos. braucam uz stalli, aizvedu zirgu uz ganiem, Marta nāk līdzi nočekot pārējos zirgus. apskatām ganības. ejam atpakaļ un pucējam zirglietas sestdienas mačiem. ir jau trīs, kad esmu mājās. taisu ēst. kaut ko no sērijas "tako salāti trimdas latviešu gaumē", bet šoreiz ir bez foršajām tumšajām pupiņām, jo jālieto pāraugšās sviesta pupiņas (izlobītā formā). un ar soju. un zaļumu vietā ir pakčoi salāts uz pāraugšanas robežas. un mērci šoreiz taisu pati - roasted tomato salsa, kurai klāt arī roasted paprika. lai nu kāds kišmiš tas arī nebūtu, garšo nenormāli labi. Dzintars atved 2 pēdējās (laikam) porcijas ar krāsns malku. es vēl nopucēju jāšanas zābakus un daudzmaz iztīru sviedreni. aizsūtu pieteikumu mačiem - gan uz 60 cm, gan 80 cm maršrutu. baigi auksts ārā. salasu grozu ar pāraugušām sviesta pupām. likšu K "pie televizora" izlobīt un likšu saldētavā. salasu bļodiņu aveņu. nolasu gurķus un tomātus. un kārtējo kabaci. pa tam jau vakars klāt. K atbrauc no Valmieras, atved man akvareļzīmulīšus, paēd manus tako salātus. braucam uz Niedrāju peldēt. ūdens vēl ļoti silts, bet ārpus ūdens elles aukstums - mašīna rāda +7, telefons +9. gribētu septembrī praktizēt #peldikatrudienu, bet zinot, ka plānoti vairāki kvfr viesizrāžu braucieni, not sure vai tiešām katru dienu sanāks. sēžu vilnas zeķēs un pufaikvestē un ķēpājos ar akvareļzīmulīšiem. baigi forši.

2. septembris
jocīga nakts, jo visi trīs kaķi noguļ iekšā visu nakti. tas ir drusku problemātiski, jo jānodrošina, ka Decibels un Roziņš nesatiekas, jo Decibels sit Roziņu. Roziņš paliek lielajā istabā aiz aizvērtām durvīm. Decibels un Rikardo guļ pie mums gultā un dara to līdz pašam rītam. man no rīta ir diezgan maģisks sapnis par suņiem un kaķiem, kas parādās un pazūd un beigās laikam izrādās bijuši youkai. padzeru kafiju un pieķeros rudens darbiem. ieliekam atpakaļ daļu no dubultajiem logiem, sastiepju iekšā istabas puķes, bet pusistabas puķes (ģerānijas u.c. augi, kas brauks pie mammas uz verandu) lievenī. K sakrāmē malku. būšot vēl viena porcija un tad būs viss. man patīk šķūnis pilns ar malku. pusdienās uztaisu zirņu miltu plāceņus, ar ceptiem dārzeņiem (sīpols, paprika, ķirbis, kabacis, sviesta pupiņas), vakardienas salsu, kurkurūzas čipsiem un zaļumu salātiem. ielieku arī maisiņu ar šamlīdzīgu komplektu saldētavā. pēc pusdienām gribu iet vākt nost dažas pupas un ievākt pāris tējas, bet nogāž lietus un viss paliek slapjš. es sapīkstu par to, jo mani uztrauc salnu potenciāls tuvākajās dienās. nu neko, plānoto darbu vietā salasu 2 ķerras ar kritušiem āboliem. K pabeidz malku un ķeras pie zāles pļaušanas par spīti tam, ka viss slapjš. nav citad kad to darīt. es mulčēju. vēlreiz nogāž lietus un pēc tam paliek baigi auksts. ap astoņiem braucam peldēt uz Klievi. telefons rāda +11, mašīna +7. manliekas ziemā ir vieglāk, jo ir bijis laiks samierināties ar to, kāds ārā gadalaiks. tagad, kad dažas dienas atpakaļ vēl bija +30 ir baigi grūti. braucam mājās un atklājam apkures sezonu iekurinot plīti. baigi forša sajūta.

3. septembris
K jau ļoti agri aizbrauc uz Rīgu. es ceļos septiņos, taisos uz mačiem. bišķi aizpaunājos, eju braukt, izrādās visa mašīna klāta ar ledus kārtu. kkā nokasu šofera pusē logu, braucu ārā un nolaužu spoguli (kurš bija aizsalis un man bija slinkums tīrīt/steidzos) pret vārtu aiztaisāmo pipsīti. spogulis karājas vadā, man galīgi nav laika domāt kko nopietnu, tāpēc atveru logu, iekarinu viņu mašīnas iekšpusē un braucu. diezgan vēsi braukt ar vaļā logu. baigi atsalst rokas. ejam ar Jolantu uz ganiem pēc zirgiem. Radis galīgi samiegojies, nav tā, ka baigi grib kkur iet. sakrāmējamies, notīru zirgu, uzvelku baltās bridžas un braucam. aizbraucam, izstaigājam maršrutu, samaksājam un gaidām startu. jūtos diezgan mierīgi, 60 cm mani nebaida, galvenais nesajaukt maršrutu. Marta pēc pavasara maču pieredzes sarunājusi, ka ar Leo sākumā izleks viena no Reiņa jaunajām sportistēm un tad pēc tam viņa pati. viņiem iet diezgan dramatiski, Leo atkal ir ļoti neapmierināts, ka viss ir kkā citādi nekā ikdienā un kaut kādi neparasti šķēršļi un tiesnešu teltis utt. slejas pakaļkājās un ir diezgan traks. mana kārta lekt - iet mierīgi un bez stresa. drīz pēc tam jālec Martai, bet viņa sarunājusi, ka Zane tomēr mēģinās vēlreiz. šoreiz Leo iziet bez problēmām. aleluja. gaidu rezultātus - un - man pirmā vieta. dabūju rozeti un visādus labumus, izlēkšojam goda apli. tagad jāgaida 80 cm maršruts. noliekam pie treilera siena tīklu, zirgi mierīgi ēd. 80 cm maršruts principā tāds pats (tikai augstāks protams), bet klāt nāk vēl divi šķēršļi. sagaidu, izlecu, uz beigām gan abiem beidzas spēki un pazūd ātrums (šis ir ātruma maršruts, iepriekšējais bija uz ideālo laiku, jeb 350 m sekundē). bet esam izlekuši tīri un daudzi dalībnieki pa kādai kārtiņai nogāž, tāpēc ir jēga gaidīt apbalvošanu. un, jā - 5. vieta, otrā rozete, otrais goda aplis. noskatāmies vēl kā no sporta gaitām tiek izvadīts 20 gadīgais Reiņa mīļērzelis Fazāns (ar lielu ozollapu vainagu un goda apli). vedam zirgus mājās un braucam uz Valmieras Vīnkalniem ēst picu. kamēr esam prom, Martas tētis kaut kā piemuķījis spoguli vietā un izskatās, ka pat turas. braucu mājās, spogulis noturas. gāžos gultā, riju līdzpaņemto, uz vietas neapēsto picu un gulšņāju.

4. septembris
pamostos ļoti laicīgi. liekas jauks rīts. sēžu nojumē, dzeru kafiju, lasu Lauku Māju, sildu vienu sānu saulē. jābrauc uz stalli izstaidzināt zirgs pēc vakardienas slodzes, bet negribas nekur steigties. ir gan viens iemesls - vecāku īrniece šodien pārved zirgus no Birzlejām uz citu stalli. pēdējo 2 mēnešu laikā pie viņiem bijusi kādas 3 reizes, vienā no tām aizbēgot no manis. liels potenciāls full awkwardness experience. bet kā ir tā ir. kad nu esmu izsēdējusies, tad arī braucu. viņa jau ir atbraukusi un iet pār pagalmu ar mantām. galvu nodūrusi, acīs neskatoties un sāniski izgrūž kuslu "čau". es nespēju sevī atrast godīgu vēlmi un spēju viņai atbildēt. man vienkārši nav vairs ko viņai teikt. tā arī neatbildu. stallī neierasti čum un mudž - sabraukuši gandrīz visi privāto zirgu saimnieki, visi kko ņemas. ejam ar pļāpīgo Tora saimnieci uz ganiem pēc zirgiem. viņa vienmēr daudz runā un viņai viss parasti ir ļoti slikti, bet šoreiz viņa mani pārsteidz - stāsta kā sākusi no rītiem skriet un rīvēties pēc Ziņģītes metodes, tas palīdzot pret panikas lēkmēm un ejot mācīties gleznot un biodeju un saplānojusi 2x mēnesī braukt pie zirga (viņa dzīvo ļoti tālu). forši ka tā. kamēr gaidu, kad Jolanta saseglos Valensi, pakordoju drusku zirgu raundpenā un tad ejam soļu pastaigā. pie fermas ir drāma, jo viens sīkteliņš izlaužas no veal crate un cauri elektriskajam ganam ielaužas pie lielajām telēm, kas guļ, visas lec kājās un skrien teļam pakaļ. manam zirdziņam diezgan vienalga, bet Valensis mazliet noraizējas. ejam atpakaļ, Mare beidzot atvedusi piedevas, ko pasūtīju pirms mēneša. saberu trauciņus, aizvedu Martu uz ganiem sabarot ganu zirgus, jo viņas auto jau pieāķēts treileris. ex draudzene tikmēr slēpjas mašīnā. braucu mājās, uznāk kkāda tāda slimuma sajūta. vai nu period fever, vai kkas psihosomatisks saistīts ar ex-draudzeni. plānā bija visko izdarīt dārzā, bet saprotu ka nebūs. nopērku dārgo "roltonu", 2 bulkas, sēmenes un lienu gultā. tusējos pa internetu līdz uznāk baigais miegs. pāris stundas noguļu.

5. septembris
sapulce. komunicēju ar Paulas mammu par relīzi. vienojamies, ka relīzi izsūta viņi, nevis es. drīz nāk ziņas par to, ka visur kvfr uzrakstīts bez otrā R. pārbaudu google doc, kurā kopīgi editējām relīzi - visur esmu uzrakstījusi pareizi, bet Paulas mammas darbiniece izsūtītajā variantā rūpīgi visus R burtus izdzēsusi. diezgan stulbi. eju uz kkādu dzīvokli pie nezināmas sievietes krāsot uzacis ar hennu. ļoti sen to neesmu darījusi. kaut kā sagribējās. iepriekš biju gājusi Rīgā uz Brow Bar, bet nekas tāds man vairs galīgi nav pa kabatai. viņai dzīvoklī tāds diezgan fancy kabinets iekārtots - nav bailīga sajūta, ka būs dirsā un mēnesi jāstaigā ar uzacīm pārvilktu cepuri. pati liekas jauka, bet diezgan daudz runā un uzdod jautājumus, lai gan liekas introverta un mierīga. pastāsta, ka meditējot pie Diānas Eriņas video. uzacis liekas ok, droši vien iešu vēl, ja gribēsies. mājās paskatos, kas ir Diāna Eriņa. nu, jā. tāda diezgan, hmm, aizdomīga būtne. kamēr vēl gaišs novācu lielu daļu pupu. baigi auksts.

6. septembris
neesmu pierakstījusi un totāli neatceros, ko darīju. biju mājās. stallī nebiju. vakarā braucu uz Salaspili.

7. septembris
ceļos drusku pēc sešiem, septiņos esmu Lido cehā, savācu rasola sastāvdaļas, braucu uz 64. vsk - mums tur vēlēšanu izrādei testa izrāde. es pirmo reizi pieslēdzos, neko nezinu un nesaprotu pagaidām. izrāde forša, skolēniem arī patīk. pēc izrādes jānosit laiks līdz dziedāšanai. iebraucu IKEA un nopērku maisu, kurā krāt uz taromātu vedamās pudeles. Sāgā apmeklēju JYSK, jo izrādei vajag vēl vienu aukstumkasti, tās tur nav, bet spontāni nopērku ZSV dāvanu K. braucu uz Mežaparku dziedāt, esam gandrīz visas, izņemot Līgu Ka. jūtos kkā ļoti priecīgi un pacilāti visas satiekot. Anita saka, ka es kaut kāda tāda mirdzoša un starojoša esot. apdomāju to cikos esmu cēlusies un kā pavadījusi dienas pirmo pusi un saprotu, ka tas viss vienkārši no prieka par satikšanos. apmēram pusi no mēģa nopļāpājam, otru pusi nodziedam. pošos uz māju, Berģos vēl iebraucu Depo sapirkt vēl trūkstošās lietas izrādei. aizbraucu mājās, saņemos un aizbraucu uz Niedrāju. plāns apiet apkārt un nopeldēties, bet ejot jūtu spontānu vēlmi skriet. tāpēc daļu no ceļa noskrienu. neesmu gan saģērbusies skriešanai piemērotās drēbēs un ir par karstu. un gribas nevis tipināt, bet sprintēt. bet forša sajūta. nopeldos un braucu mājās. kkad diezgan pavēlu no Rīgas izbrauc K. viņam braucot stāvvietā pārstājis strādāt stūres pastiprinātājs. no Salaspils/Tallinas pagrieziena sākas kkāds murgs, mašīna karst un iet max uz 80 un pēc tam uz mazāk. K dabū tosolu, ielej, brīdi ir labi un tad atkal sākas. karst un brīžiem iet tik uz 40. man ļoti nāk miegs, jo esmu agri cēlusies, bet cenšos kkā turēties un negulēt, ja nu jābrauc viņš vilkt. beigās tomēr aizmiegu. K atbrauc ap kādiem pustrijiem. stājies dzesēt pirms un pēc katra kalna.

8. septembris
treniņdiena, bet treniņš nenotiek, jo Marta netiek. kaut ko ņemos pa dārzu. K aizved mondiņu pie Alda. redzēs vai būs glābjams un cik tas izmaksās. trijos terapeits pēc mēneša pārtraukuma - viņa bija atvaļinājumā. parunājam par būtni, kuru esmu uzzīmējusi (tādu diezgan dusmīgu būtni), par perfekcionismu un manu maģisko suņu un kaķu youkai sapni. uz stalli tā arī neaizbraucu, ļaujos PMS ņergainumam. satinu čupiņu kvēpeklīšus, novācu grozu ar pāraugušām sviesta pupiņām (lieku K izlobīt un ielieku saldētavā), nolasu avenes. sola kaut kādu episki aukstu nakti, tāpēc uzceļam agroplēves mājiņu ķirbjiem, kuri vēl nav nobrieduši un negribas vēl vākt nost. nomirst Elizabete. man viņa irracionāli patika. kā arhetipa iemiesotāja. un es gribētu jāt tikpat ilgi cik viņa. viņa vēl pagājšgad jāja. 95 gados.

9. septembris
naktī sākas mēnešreižu krampji un kaķi kaut kā drausmīgi neērti (no mana viedokļa) sagūlušies. guļu diezgan sūdīgi. pieceļos 4:35, drusku pāri pieciem izbraucu, ap septiņiem esmu Lido cehā un savācu rasola sastāvdaļas. dodos uz 64. vsk un uzkrāmēju izrādi. ja aizvakar bija ritīgi forša izrāde, tad šoreiz kkā neiet, velkas un ķeras un ir kkā smagnēji. izrāde beidzas, nolaižu podā siļķi un desu, veģetārās sastāvdaļas paņemu uz mājām. braucu mājās. baigi sāk nākt miegs, nolemju Siguldā iebraukt Furnitēkā, ko Līga Kr. kkad reklamēja kā foršu krāmu veikalu. ir arī foršs, ļoti daudz visādas savādas lietas un vesela telpa pilna ar platēm. drusku parokos pa tām, paņemu vienu vecu country mūzikas dubultnieci, vienu džezu un vienu Šopēnu. atbraucu mājās, K uztaisījis ēst, bet man īsti negribas, jo pa ceļam uzgrauzu čipsus. biju cerējusi braukt uz stalli, bet nenormāli nāk miegs un ciešu no mēnešreizēm. eju gulēt, noguļu kādas 2,5h, kad pieceļos ir jau vakars. K no izrādes sīpolu kaudzes uztaisa karamelizētus sīpolus, sanāk veselas 2 burkas. es drusku paķēpājos ar akvareļiem un krītiņiem un paklausos uz priekšu savu zīmēšanas kursu. un, protams, visu laiku sekoju Ukrainai. kaut nu viņiem viss labi izdodotos un visas optimistiskās ziņas apstiprinātos.

10. septembris
K ar busu aizbrauc uz Rīgu. es lēni pakafijoju un braucu uz stalli. Radim šodien Alises masāža. man ļoti patīk skatīties uz viņu šajā procesā, viņš izskatās tāds bezmaz vai sakurījies - pilnīgā atslābuma kosmosā. ir saspringumi klasiskajās vietās, bet kopumā daudz labāk nekā bija iepriekšējā masāžā augustā (pa vidu gan vēl bija hiroprakse un adatu terapija). braucu mājās, lieku cepeškrāsnī cepties tomātiņus un saldēto ciabatu. atbrauc K, ēdam karstu maizi ar sīpolu konfitu, cepeškrāsnī ceptiem tomātiem, kazas sieru, olīvām un zemeņu-balzamiko mērci. pēc tam kaut ko rosos un pieķeros savu folkloras dziesmu nošu/tekstu čupas kārtošanai, galu galā Līgām atsākušies mēģi un jāsaved viss lietojamā un ērtā kārtībā. paralēli visu laiku sekoju Ukrainai un refrešoju tviteri. mani sajūsmina lieliskā disonanse starp to, kā Maskavā svin Maskavas svētkus, Putins atklāj panorāmas ratus un peldbaseinus un šauj salūtu, tikmēr krievu karavīri mirst un panikā bēg no ukraiņiem.

11. septembris
auksts rīts. K aizbrauc uz studiju. skrollēju tviteri. kaut ko ņemos pa māju.

12. septembris
braucu uz stalli. tur ir Jolanta, kas tik tikko apseglojusi Vegu. viņa ir gatava pagaidīt, kamēr dabūju ganos Radi. ejam kopā apvidū. ir tik tikko nopļauts lucernas lauks, varam forši izlēkšoties. braucu mājās, sapaunājos un braucu uz Rīgu. 17 esmu Zellenē uz klātienes sapulci. sapulce diezgan gara un uz beigām arī mokoša. spriežam par sezonas otrās puses plāniem, kā parasti nevaram salikt visiem derīgus datumus. biļetes joprojām pērk ļoti, ļoti slikti. man īstenībā gribētos kādu brīdi vispār neiesaistīties visā tajā spriešanā un lemšanā un vnk padarīt savu praktisko izrāžu vadītājas/brīvprātīgo koordinatores darbiņu un saņemt kaut cik normālu aldziņu. bet tā nevar. pēc sapulces braucu nakšņot Saļikā. mammas brālis saremontējis Fordu un par to paņem tikai 30 eur.

13. septembris
ap septiņiem no rīta izņemu Lido cehā rasolu un braucu uz Franču liceju. esmu ieradusies ļoti laicīgi. uzkrāmēju izrādi. izrāde notiek. novācu izrādi. atkal braucu uz Lido cehu izņemt rasolu rītdienas izrādei un uz Saļiku. vecāki taupa gāzi, apkure vēl nav ieslēgta, siltais ūdens arī nav. ir tāds drēgns. nezinu cik objektīvi vai subjektīvi, bet liekas arī ka manī ēdas tāda nelāga, stagnējoša, sastāvējusies enerģija, kas nāk no depresīvās kaķu kaku ex-draudzenes mājas daļas. karoč tā diezgan drūmīgi. nav īsti ko darīt un kur likties. nokluknēju visu dienu gultā zem pleda internetā.

14. septembris
pusotru stundu braucu no Saļika līdz Franču licejam un par pusstundu nokavēju sarunāto ierašanās laiku. pusstunda no tā paiet Lāčplēšielā. es tiešām nesaprotu kā kko tādu ir iespējams paciest 2x dienā, 5x nedēļā. bet nu paspēju visu, kas jāpaspēj. it kā skaitās pirmizrāde, bet nav pirmizrādes sajūta. izrāde notiek ok, bet ir salīdzinoši maz skolēnu. novācamies. iebraucu Valdemārielas Rimi, nopērku vegan zefīrus (izrādījās ļoti garšīgi) un braucu uz Mežaparku uz Līgu mēģi. Līgai Kr. dzimšanas diena, viņa atvedusi sušī un kūciņu. ēdam un pļāpājam un kaut kad arī sākam dziedāt. pusčetros eju prom, pārējās vēl paliek. jūtos nogurusi un ļoti gribas mājās, gribas paspēt arī pirms blīvās satiksmes. uzrakstu ziņu mammai, lai taisās un ir gatava un braucu uz Saļiku. viņa nav gatava, ar tēti pusdieno. sapaunāju mašīnā visas lietas, vēl ieeju dušā un tad arī viņa ir gatava un varam braukt. protams, ir jau nelāgais laiks un visur drausmīgi daudz mašīnu. Siguldas Nestē ieleju degvielu - Volvo pilna bāka - 86 EUR. mājās labi. un silti. K ievilcis nojumē elektrību un uzlicis rozetes. izpaunājamies, lienu gultā un ļoti laicīgi izslēdzu gaismu. bet samērā ilgi nevaru aizmigt, lai gan jūtos ļoti neizgulējusies. man dīvainā kārtā ir par siltu + jūtu, ka ir stresa līmenis augšā. varbūt no Rīgas. kkad neizturu, atveru logu un tad beidzot aizmiegu.

15. septembris
treniņdiena. atvedu zirgu no ganiem, braucam uz Valmiermuižu. kad piebraucam, tieši tiek beigts līdzināt laukumu. svaigi līdzināts laukums ir kaut kas ļoti patīkams. zirgi tādi rudenīgi priecīgi, palecam 80 cm okseri. mums problēmas rada tas, ka pirms oksera ir neliels krustiņš un starp to un okseri jāiespiež 5 tempi, bet mums sanāk ar 4, jo Radis liels un negrib saīsināties. kopumā ļoti foršs treniņš. braucam uz stalli, izkrāmējam zirgus, saberu piedevas. braucu uz Vīnkalnu haltūru. Zanda ārzemēs, esam ar Uldi divatā. izrādās ar klasi atbraukusi vienas kvfr brīvprātīgo veterānes mamma - skolotāja. sanāk nostrādāt 2h, bet dabūju 2 paštaisītas picas un 40 eur. mēģinu kko pīkstēt, ka baigi par daudz, bet Uldis paliek pie sava. forši protams. tikko nogāzis lietus, fordam kkur gar vējstikla malu iet garām ūdens un pil cauri tapsējumam man uz kreisās kājas. braucu mājās, ēdam picu. K aizved Volvo uz servisu. viņam pēdējā laikā atkal zūd jauda. jūtos nogurusi. eju vāļāties pa gultu un darīt neko. mamma ieliek 4 puslitra burkas ar tomātiem. izrādās saule riet jau pusastoņos. ap to laiku aizbraucam uz Niedrāju nopeldēties. ļoti labi, citādi man jau bija sākusi rasties pūšanas sajūta. pēc tam Igors, šis tas jūtjūbā par Ukrainu, Rika un Mortija jaunā sērija un Netflixā pamanīta diezgan stulba filma par Karostu. īsti nezinu kāpēc, bet likās bezjēdzīga un kaitinoša. man vajag vairāk kustēties, es pēdējā laikā jūtos galīgi iestagnējusi.

16. septembris
no rīta terapeits. runājam par draudzību, par to, kā man nav gājis pārāk viegli ar un vienkārši ar labākajām draudzenēm un par to, kā es daudzas (nosacīti) esmu zaudējusi depresijai, alkoholam un pārmērīgai apsēstībai ar patikšanu aizņemtiem čaļiem. es saprotu, ka draudzībām nav jābūt mūžīgām un, ka no draudzībām var izaugt un ceļi var aizvest dažādos virzienos, bet manā pieredzē tā pārsvarā nav bijusi tāda dabiska aizaugšana prom vienai no otras. un man šobrīd dzīvē ļoti pietrūkst universālas draudzenes, ar kuru es varu būt es visos savos aspektos un, ar kuru komunicējot neviena no manām daļām nav jāatstāj pagaidīt aiz durvīm. es, protams, par visu varu parunāties ar K un viņš prot patiešām uzmanīgi klausīties, bet ir kaut kāda tā netveramā, sievišķā, draudzeņu lieta, kuru no viņa nevar dabūt. un nav arī jāvar. nav kaut kāds draudzeņu tinderis? pēc tam kaut ko diezgan laiski rosos. mamma lasa no ābeles antenovkas - nav jau īsti vēl gatavas, bet visa ābele izskatās uz nolūšanas robežas un labāk nolasīt šodien, nekā rīt tikpat negatavus no nolūzušiem zariem. izdaru dažas datorlietas darbam - uztaisu izbraukuma plānu Liepājai un pakomunicēju ar dažām skolotājām un kormeistari. pusdienās uztaisu fikso dārzeņu zupu ar pērļu grūbām. ir gatavs Volvo - 200 eur. drusku izeju ārā - izrauju gurķus, izberu tukšajās dobēs pēdējos zirgu sūdu maisus. K brauc pakaļ pasūtītajām notekām saimniecības ēkai, palūdzu atvest rauga mīklu. mamma samizo pēdējos dzidros ābolus - uzcepu 4 pannas ar plātsmaizi. piemetu arī drusku avenes un vienu taisu eksperimentālo - nevis ar kanēli, bet kardamonu. sanāk forša. kaut kā ļoti pieēdos un samiegojos un jau ap astoņiem vakarā iztīru zobus un lienu gultā. paskatāmies kkādus video par Ukrainu. mani tiešām satrauc Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts un Tadžikistānas un Kirgizstānas konflikts, bet vietējie ziņu portāli to praktiski ignorē. + šur tur tiek runāts arī par Turcijas un Grieķijas domstarpībām. domāju par mūsu armēņu tēti Marķiku, kurš dzīvo pie Sevana ezera - nemaz ne tik tālu no konflikta zonas un to, kā viņš jau ir karojis Kalnu Karabahā. es, protams, nezinu vai viņš joprojām ir dzīvs. varbūt vairs nav. pēdējā laikā atkal daudz sēžu tviterī un lasu Ukrainas ziņas.

17. septembris
apmācies, pelēks, vējains, bet diezgan silts. braucu uz stalli. tur tukšs un kluss. paņemu zirgu no ganiem un ejam līksmot uz svaigi nopļauto lucernas lauku. tas ir izcils - gluds, plašs, atsperīgs, ne par mīkstu, ne cietu. var just, ka zirgam arī patīk. lēkši ir tiešām īsta bauda. atbraucu mājās, gaidu kad mamma uzvārīs pupu zupu. K sāk pļaut zāli. kaut kad ir gatava zupa, ēdot kko sadiršamies ar mammu. pat neatceros, kā tieši tas sākās, bet viņa vienā brīdī ļoti džadžoja tetamammu/savu vīramāti. man viņa nebija mīļākais cilvēks pasaulē, bet viņa bērnībā bija vienīgā kas kaut kā atbalstīja manu zirgmīlestību. mamma par to apvainojas, jo uztver to kā pārmetumu sev un sākas kaut kāds Karpmana trīsstūra krašs. pēc tam K vēl mēģina papļaut, bet sāk līt. runājam par naudu, pareizāk sakot, tās neesamību un kā kaut ko nopelnīt un kā vispār dzīvot. līst un līst. pabeidzu lasīt savas indiāņu triloģijas trešo grāmatu - The Wolf at Twilight: An Indian Elder's Journey through a Land of Ghosts and Shadows. gribas lasīt vēl kaut ko līdzīgu par indiāņiem. mamma ņemas ar konservēšanu - ar tomātiem un plūmēm. vakarā jūtos bēdīga un rezignēta. noskatāmies Frances Ha. forša.

18. septembris
dienas pirmā puse apmākusies un pelēka. bet diezgan silts. K sāk ņemties ar noteku likšanu saimniecības ēkai. es beidzot pieķeros tējaugu novākšanai, šķirošanai un tējas maisījuma jaukšanai. pojeņu ziedlapās iemetušies kukaiņi. izmetu visas ārā. griežu, šķiroju, jaucu. baigi apnīk. K pieprasa pusdienas. nolieku augus malā un uztaisu uz grilpannas ceptus dārzeņus palielos gabalos - cukīni, sarkanais sīpols, paprika, drusku ķirštomāti un eļļā kaltēti tomāti + lidla tofu terijaki ar grauzdētu sezamu + pilngraudu fusili + gurķu salāti ar kimčī "suliņu". pēc pusdienām vajadzētu turpināt un pabeigt kaltēto augu kārtošanu, bet baigi negribas un ārā foršs laiks - silts un saule. eju ārā un nodarbojos ar dažādu dzīvi noslēgušu augu izraušanu un pārvietošanu uz kompostu. iet dzērves. K drusku papļauj. mamma visu dienu tusē pie sava brāļa. es jūtu, ka manī ir sakrājušās kaut kādas dusmas un neapmierinātas emocionālās vajadzības. manliekas tas saistīts ar mammu. ar K viss labi, viņš ir ļoti pacietīgs. aizbraucam vakarā uz Niedrāju, lai gan drausmīgi negribas. nē, nu es jūtu, ka normālajai man gribas, bet virsū ir kkāda plēve, kam negribas. kam gribas tikai kvernēt gultā un ēst. grauzt kko. apejam ap ezeru, skaisti smaržo. ielienam ūdenī. nostāvu diezgan ilgi. jūtos labāk, bet ne tik labi, lai spētu atteikties no idejas par čipsu paku. nopērkam, braucam mājās. saēdos siermaizes un čipsus. lienu gultā un skatāmies Greenberg. tāda jocīga. it kā forša, bet man tas toksisko attiecību atainojums kkā tā.

19. septembris
kvfr sapulce. pēc tam kaut kā ieķepu datorā, kkur pazūd pāris stundas, diena kaut kā pazūd. aizbraucu uz pilsētu pēc dažiem pārtikas produktiem. staigāju pa veikalu un skumīgi skatos kā visam pieaugušas cenas. gribu aiziet apskatīt jaunās, nesen atvērtās humpalas. aizeju, tur pusdienu pārtraukums pusstundu. aizeju tikmēr uz vecajām humpalām. nekā īsti nav. aizeju atkal uz jaunajām - kaut kāds sūds, kaut kādi kankari vien. K ņemas ar notekām. mamma uzvāra pupu zupu. kaut ko drusku padaru dārzā. Decibels visu dienu valkājas pakaļ un maisās pa kājām - nu tā, ka jau sāk besīt. pierakstām viņu rītdien pie ārsta pastīties kas viņam ar zobiem notiek. pēcpusdienā atkal iet dzērves. jau vakarpusē K pieķeras skursteņa/cuku tīrīšanai, attiecīgi es kārtoju māju un mazgāju grīdas, pie reizes arī daļēji veicot pavisam vasarīgo apavu un apģērbu ieziemošanu. K aiziet uz studiju, es pabeidzu visu šito ņemšanos ap kādiem 22. padzeram samteņu tēju, lienam gultā, skatāmies Igoru un jauno Rika un Mortija sēriju un vēl kkādus video par Ukrainu. vasarā kaut kā biju vairāk no tā attālinājusies - ikdarbdienu skatījāmies Igora Rajeva kopsavilkumu par notiekošo un viss, tagad atkal esmu sākusi dirnēt tviterī un skrollēt ziņas.

20. septembris
no rīta īsa telefonintervija ar Ir par brīvprātīgo darbu kvfr. braucu uz stalli, Jolanta jau aizgājusi pēc zirgiem. sataisāmies, ejam apvidū. noliekam zirgus ganos. braucu mājās paspēt vest Decibelu pie ārsta. mērkaķis, protams, šodien nav rādījies, nav bijis brokastīs un nav sasaucams. atceļam ārstu. mamma uzcep sirņikus. paēdam. uzrodas Decibels - apm stundu pēc vizītes laika. un atlikušo dienas daļu maisās pa kājām. sacepu cepeškrāsnī kaudzi ar mazajiem tomātiņiem. daļu šodienas salsai, daļu vedīšu uz Saļika saldētavu (jo manējā jau ir pilna). drusku parosos dārzā. joprojām jūtu tās dusmas un pamanu, ka man kko darot neapzināti savelkas seja. nevis klasiski saspringst žoklis, bet vairāk sejas augšdaļa un it kā samiedzas acis. atbrauc Galzons. ar moci no Īrijas. saka, ka vakarā jāiet viņa tēva pirtī. es jūtos grampij un negribu. K iešot. uztaisu kārtējo variāciju par tako salātiem. sataisu daudz, lai ir gan man ko rīt paņemt līdzi, gan K ko paēst. tviterī sāk parādīties ziņas par to, ka iespējams no šīs dienas pusnakts no Krievijas nelaidīs ārā 18 - 65 gadus vecus vīriešus. un Putins kavē savu runu par divām stundām. tas ir satraucoši, jo mūsu vienīgais krievu draugs (vairāk jau K, nekā mans) ir beidzot ticis līdz reālam Krievijas pamešanas plānam un nedēļas nogalē taisījās ar auto doties ceļā (studēt Portugālē). ir jau skečī ar tikšanu Latvijā, bet viņam it kā esot kaut kāda tāda vīza, ar kuru tranzītā laižot. K raksta, lai negaida un vnk sāk braukt. viņš nevar, jo jādabū vēl kaut kādus ceļošanas dokumentus sunim. K aiziet uz to pirti pie Galzoniem. es kvernu internetā. drusku sāp zobs.

21. septembris
braucam uz Salaspili, izlaižu mammu, braucu uz zelleni, nolieku mašīnu, eju uz dziedāšanu. dziedam visādas veļu un bēru un rudens dziesmas. eju uz Zelleni, apēdu līdzpaņemtos tako salātus, sakraujamies Kroņa mašīnā, braucam uz centru, Galerijā Rīga izņemam rasolu, braucam atkal pāri tiltam, Bieriņos savācam Paulu un braucam uz Liepāju. Kārlim izdevies dabūt Decibelu pie ārsta, zobiem it kā viss ok, bet sarkanas un iekaisušas smaganas. jādod nedēļu zāles. ap astoņiem esam Liepājas 7. vidusskolā. Krievu skola, ne visai tālu no Karostas. mūs sagaida tehniskais čalis Ņikita. Ņikita mēģina spīdēt un prasa vai mums vajadzēs blekaut un uzreiz piebilst, ka nevarēšot to pilnībā nodrošināt. vēl piedāvā prožektoru. uzliekam izrādi. braucam uz Hot potato paēst. tad uz Ezera māju. Kronis aizbrauc pie Malika rakstīt podkāstu. mēs ar Paulu sēžam un krāmējam aploksnēs vēlēšanās biļetenus. divās stundās saliekam kādas 150 aploksnes. Paula piedāvā producēt viņas jauno izrādi - par Viktoru Arāju. piekrītu. nāk miegs. atnāk Kronis. ejam gulēt. vēl mēģinu drusku paskatīties TV - ziņas par Putinu, mobilizāciju, Azoviešiem, Irānu. bet baigi nāk miegs.

22. septembris
Ezera mājā laba skaņas izolācija, nevaru saprast vai Paula un Kronis ir vai nav pamodušies. bet ir. drusku pāri 9 esam skolā. saliekam rasolu. sanāk bērni, sākas izrāde. izrādās, ka 12. klase nav spējīgi nolasīt dažus teikumus latviešu valodā. nezinu vai viņi vispār kaut ko saprot no izrādes. neviens nenobalso par majonēzi, gandrīz visi par desu. izrāde beidzas, mērkaķa ātrumā paunājamies un skrienam uz turpat netālu esošo 15. vsk. tā ir latviešu skola, bet uzņemšanas kopumā nepatīkamāka - attieksme no skolotājas, kura koordinē mūsu viesošanos, ir tāda, ka jūtamies bezmaz viņai parādā, ka viņa ļauj mums braukt pie sevis ar kaut kādu izrādi. K atraksta, ka ap 10 no rīta pie mums iebraucis pārguris Kirils ar visu sunīti. iebraucis caur Igauniju, bez īpašas aizķeršanās. slava bogu. izrādes laikā tērzēju ar sievieti - krievieti no bērnu un jauniešu centra. ļoti interesanti. izrāde paiet, novācamies, braucam uz restorānu Mo paēst. tur dienas piedāvājumā īsti nav veģetāru opciju, bet stafs laipni piedāvā to noorganizēt. ir labi un garšīgi, īpaši karsta banānmaize ar saldējumu saldajā. braucam uz Rīgu, izkrāmējamies. es kāpju savā mašīnā, braucu uz mēģu telpu savākt K un braucam mājās. Kirilam nav baigi sanācis pagulēt pa dienu. sēžam pļāpājam, bet ne baigi ilgi, jo visiem nāk miegs.

23. septembris
uz šodienu pārcēlies treniņš. zirgi ļoti, ļoti enerģiski. rudens iekodis dibenos. Reinis liek lekt klavišas, Radis nesās kā traks un par daudz ieskrienoties viņam trūkst vietas, lai sagrupētos starp kārtiņām. es nevaru nekā noturēt, viņš aiziet aiz pavadas un diebj. beigās Reinis izdomā viltīgu triku -jau brīdī, kad esam uzsākuši iet uz šķēršļu rindu, viņš tā relaksēti vazājas pa šķērsļu priekšu, kas attiecīgi liek zirgam būt uzmanīgam, jo neskries tak virsū cilvēkam. kopumā foršs treniņš. braucam uz stalli, Marta apgriež Radim nagus, saberu piedevas un braucu mājās. K ar Kirilu beiguši tusēt un Kirils pošas doties tālāk. iedodu viņam 2 pakas ar savu tēju, salasu kastīti aveņu, ko uzēst pa ceļam. ļoti sirsnīgi atvadāmies un viņš aizbrauc. epasts no Bites par viņu pakalpojumu cenas paaugstināšanos. Swedbank arī nesen ziņoja, ka palielina kartes ikmēneša maksu.

24. septembris
ceļos pirms 6, 6:30 iekāpju busā, braucu uz Rīgu. 8:50 izkāpju un ar kājām eju uz zelleni. ļoti gribas čurāt. uzlieku BŽS, neko neatceros, bet laikam viss ir. izrāde notiek, izrāde beidzas. visu novācu, Uldis aizved līdz Stokmanam. gribas ēst, bet nav daudz laika un daudz izvēļu. otro reizi paņemu Narvesenā polārmaizi ar mocarellu, tomātu un baziliku. otro reizi nožēloju šādu izvēli. kaut kāds pilnīgs sūds. 14:35 iekāpju busā un braucu mājās. K uztaisījis plovu. paēdam. krēslo, bet izeju vēl dārzā un salasu pāris kastītes ābolu. Decibels ir ņēmis ļaunā vizīti pie ārsta, baidās nākt iekšā, izvairās no K un vispār īsti nerādās pie mums. it kā vajadzētu katru dienu skalot muti ar kkādu zaļu šķidrumu, likt apēst kkādas baltas zāles un šodien bija jāšpricē arī otra AB deva. bet īsti jau tas viss nevedas.

25. septembris
no rīta uzcepam saldētos kruasānus. it kā paņemu brīvdienu, jo jūtos nobraukājusies un piekususi. bet nav tāda forša brīvdienas sajūta, jo kaut kā tā tizli un letarģiski torčīju. pēcpusdienā saņemos un pievēršos tējai, papildinu maisījumu ar vēl šo to. tieši kā sajutusi atraksta bijusī priekšniece un pasūta 12 paciņas. saku, ka viena maksā 3 eur, viņa ir dusmīga, ka prasu tik maz par labāko tēju pasaulē un pārskaita man 50 eur. diezgan patīkami. salasu avenes un uzcepu kārtainās mīklas pīrāgu ar āboliem un avenēm. pusdienās tas pats vakardienas plovs. pārlasu kastēs saliktos tomātus, izlasu gatavos, sacepu lielu pannu cepeškrāsnī un ielieku saldētavā, kur atbrīvojusies vieta uz apēstā saldējuma rēķina. izvētu mūsu guļammaisu krājumus, ir par daudz. atlieku divus ukraiņiem, ievīstu katrā pa šokolādes tāfelītei - mums te skaistumkopšanas salonā strādā ukrainietes, kas organizē sūtījumus uz Čerņihivu un guļammaisi bija vajadzīgo lietu sarakstā. mūsējie nav nekādi fancy, bet cerams noderēs. gan jau, ka basic guļammaiss ir labāks nekā nekāds. Decibels ar 2 dienu nokavēšanos dabū otro AB devu. viņa mute joprojām liekas aizdomīga. hvz, ko lai dara.

26. septembris
no rīta sapulce, tad padaru kaut kādas darba lietas pie kompja. jābrauc uz stalli, jo visu nedēļu būšu prom. kaut kā liekas, ka negribas jāt. domāju - aizbraukšu, aiziešu uz ganiem un vnk patusēšu ar zirgu tur. bet, kad piebraucu, izrādās Marta ir mājās (viņa parasti 1dienās strādā) un tikko paņēmusi Leo un ganu zirgi nemaz nav ganos, bet pirms brīža paši atvilkušies mājās. tad nu segloju Radi un ejam apvidū. silta, jauka diena, ir karsti un forši. izjājam parasto līkumu pa lucernas lauku. braucu mājās. kaut ko daru.

27. septembris
pieceļos, safasēju paciņās kaudzi savas tējas. 2 paciņas aizsūtu ar pakomātu. uztaisu pusdienās tomātu zupu. drusku paspēju kaut ko parosīties pa dārzu - novācu čupiņu ar kāršu pupām. vēl drusku paliek. salasu bļodu ar avenēm. droši vien atbraukšu pēc veselas mūžības mājās (t.i. 6d vakarā), tad jāvāc nost ķirbji un jālikvidē tomāti siltumnīcā. aizbraucam uz Niedrāju nopeldēties. sapaunājos un ap pussešiem sāku braukt uz Lūznavu. es diezgan daudz esmu viskur braukājusi pa Latviju, bet pa šo ceļu (t.i. to posmu, kas sākas aiz Gulbenes) neesmu braukusi. interesanti, ka no Smiltenes var praktiski tikai taisni braucot nonākt Rēzeknē. es gan attopos uz Rēzeknes apvedceļa, tā arī neesmu redzējusi nevienu veikalu vai benzīntanku, kur piestāt. nokļūstu Lūznavā, tumsā nesaprotu, kur piebraukt pie muižas. piestāju maliņā, zvanu Paulai noskaidrot cik tālu viņi tikuši un vai nevar paņemt man veikalā kādu sneku. viņi nav tālu, bet arī bez veikala. veikals it kā esot Maltā. saku, ka varu aizbraukt, kamēr viņi vēl brauc šurp. tikmēr man blakus piestāj melns džips un nolaiž logu. baigi aizraujoši jau nav - vienai, tumsā, čuhņā. tādā aizdomīgā balsī prasa, ko es meklēju. saku, ka meklēju kur var piebraukt pie muižas, bet īstenībā arī veikalu. cilvēks džipā novelk - ā, jūs tie aktieri, ja, un saka, lai sekoju viņam, ka aizvedīs līdz veikalam, kurš tiks slēgts pēc ~15 minūtēm. tieku līdz veikalam, Kronis un Paula atsūta savu vēlmju sarakstu. diezgan lepns, bet izdodas lielu daļu arī savākt. braucu atpakaļ uz muižu un tūlīt piebrauc arī pārējie. uzliekam izrādi un dodamies uz viesu namu Svilpaunieki. pāris stundas sēžam virtuvē un krāmējam aploksnēs vēlēšanu biļetes tjzk izrādei, ēdam čipsus, roltonus un karstmaizes.

28. septembris
gulēju diezgan normāli. bija drusku par karstu. vai sega par sintētisku. ārā migla un dzestrs un rudens krāsas - hrestomātisks rudens rīts. braucam uz pili, paēdam brokastis. gatavojamies izrādei. viena no šķūņa krāsnīm baigi dūmo, liekas, ka telpa tāda diezgan tvanīga. vēdinām. atbrauc skolēni. notiek pirmā izrāde, beidzas pirmā izrāde. pārkārtojamies otrai izrādei. uz pirmo izrādi publika bija diezgan okej. bija skolēni no Kaunatas, Dricānu un Viļānu vsk. uz otro ir no Maltas un Makašānu vidusskolas. ar šiem iet so so. viņiem ne visai labi veicas ar latviešu valodu, skolotāja arī tāda ar kaut ko neapmierināta. beidzas arī otrā izrāde, fiksi vācamies nost, jo Kronim jāskrien, bet rekvizītiem jābrauc ar Kroņa mašīnu. Kronis aizbrauc, mēs vēl fiksi izejam caur muižu. smuka jau, iekšā iepriekš nebiju bijusi. braucam uz Rēzekni ēst. mēģinām Gora restorānu. paņemu sēņu zupu un puķkāpostu steiku. ir ok, bet nekas tāds. Rēzeknē gan laikam vispār nav kur paēst, izņemot Ausmeņu. paņemam benzīntankā kafiju un našķus un braucam uz Krastmalas Depo. nobraucam visu ceļu neapstājoties. saule visu laiku bliež acīs. baigi nogurstu. ap pusastoņiem vakarā esam Depo, sapērkam visu ko vajag nākamajām izrādēm. Paulai atbrauc pakaļ dzīvesbiedrs, es braucu uz Saļiku. izsniedzu mammai kaudzi ar pārpalikušajām rasola sastāvdaļām. mamma baigi nogurusi, bijusi ar pensionāru autobusu sēnēs, bet sēņu tiešām neesot. lieku mazgāties izrādes kreklu un dvielīšus kopā ar kkādām savām drēbēm. gaidu kamēr izmazgāsies un dirnu internetā. vecāki pieslēguši apkuri. man liekas par karstu un nav gaisa. es laikam esmu pārāk pieradusi pie savas malkas krāsns un veco koka logu klimata.

29. septembris
pamostos diezgan laicīgi. kaut ko dirnu datorā un tīru e-pastos saviesušos miseni. paēdu mammas gaileņu zupu. tiek paziņotas SN nominācijas - negaidīti, bet Lībiešiem vairākas, tai skaitā K par mūziku. man tas liekas kkā sirreāli un anahroniski, jo tā izrāde tika taisīta drausmīgi sen (kovid lokdauna laikā). braucu uz Rimi nopirkt vēja kūkas un šķīstošo kafiju izrādei, tad iebraucu Akropolē pēc matu krāsas, tad uz zelleni. uzlieku izrādi. izrāde notiek. satieku savu bijušo priekšnieci, atdodu viņai tējas maisu 50 eur vērtībā. viņa stāsta, ka esot palēninājusi dzīves tempu un, piemēram, 4 mēnešus dzīvojusi Austrālijā un vienkārši strādājusi grāmatveikalā par pārdevēju. viena manas tējas paciņa viņai pietiekot 2 nedēļām. nokrāmējos un braucu uz Saļiku. ilgi nevaru aizmigt, pēdējā laikā tā man galīgi nav problēma. bet tagad laikam kaut kāds stress akumulējies. skrollēju telefonu - acis līp ciet, kā nolieku - viss, nevar aizmigt. tā līdz kādiem diviem.

30. septembris
mostos tāda saburzījusies. 9os zooms ar terapeiti. runājam par mammu, par mūsu neseno konfliktu, utt. laba sesija. eju dušā, paunājos, braucu uz veikalu pēc krēmšnitēm un tad ciemos pie Lauras - skolas laiku labākās draudzenes. viņa salīdzinoši nesen nopirka māju netālu no Saļika - Silabriežos. pats ciemats, tāds, hmm, nezinu. nu neliekas omulīgs. bet viņiem pati pēdējā māja ielas galā, pie Piķurgas. pļāpājam, kečapojam (šķiet, kādus 2 gadus nebijām tikušās), ēdam zupu. tad ar riteņiem braucam uz Sauriešu karjeru peldēt. uzreiz atpazīstu, ka man izsniegtais velosipēds kādreiz piederēja lj jūzerim freakart. ūdens foršs un pļāpājot nejūt aukstumu. salīdzinoši ilgi notusējamies karjerā. braucam atpakaļ. dzeram kafiju un ēdam krēmšniti un tad jau man jāskrien uz darbu. drausmīgi ilgi nostāvu sastrēģī pirms dzelzceļa tilta, ierodos pusstundu vēlāk nekā biju plānojusi, bet nekāda baigā stresa nav, jo nav nekas daudz jāpaspēj. salieku visu izrādei. brīvprātīgā Līna, kas strādā Kalvē, atnes garšīgus vegan salātus un dažas smalkmaizītes, ar šodienas termiņu. paēdu vakariņas. ir tāda pieaugušo cilvēku/svētku sajūta, jo pirmo reizi kvfr vēsturē vienlaicīgi, 2 dažādās vietās, rādām 2 izpārdotas izrādes. izrādes laikā gribu izpildīt noprokrastinēto mājas darbu - par katru kolēģi uzrakstīt teikumu (gribam apdeitot mājaslapu), bet tā arī līdz galam netieku, jo nopļāpāju ar brīvprātīgo Ingu. izrāde beidzas, kāda sieviete gados gandrīz ar varu laužas pie aktieriem. aktieri iznāk, viņa ir sajūsmā par izrādi, prasa autogrāfus un, saka, ka neko nav par mums iepriekš zinājusi. viņas dēls krindžo kamēr viņa ņemas, bet man liekas mīlīgi. novācam izrādi. braucu uz TJZK pakaļ Kārlim, kurš skatījies izrādi + vedu uz turieni kolēģus, kas taisās ballēties. savācu K, izlaižu kolēģus, braucam uz Saļiku. mamma jau guļ, bet papsītis, tiklīdz kā piebraucam, sāk mums cep saldēto picu. jāēd ir. apēdam to, noskatāmies Rajevu un ejam gulēt īkšķus, par Limanas aplenkumu, turēdami.

Previous Entry  Next Entry