| |
[Apr. 27th, 2014|01:26 pm] |
|
Ar visiem darbiem, savām un citu problēmām, nemaz nepamanīju, ka patiešām ir atnācis PAVASARIS. Nu tā, uz palikšanu un tā pa īstam. Atskārtu to tikai šorīt, ejot pastaigā ar Grētu. Kaut kā iepriekš katru gadu viss notikās mazliet citādāk. Katru pavasari ar jaunu sparu ķēros pie mācībām un visa pārējā, kas bija sakrājies pa tumšo ziemas periodu. Nekur neizpalika arī iemīlēšanās sajūta. Ja ne vienmēr bija kāds indivīds, tad tā noteikti bija atkārtota iemīlēšanās dzīvē. Nevarētu teikt, ka es tagad nemīlētu dzīvi, pat ļoti, it īpaši pateicoties visiem mīļajiem, kas man apkārt grozās, taču kaut kā pietrūkst. Varbūt kaut kādas skaidrākas vīzijas par turpmāko ceļu? Jo, lai cik jauki būtu plūst pa dzīvi, ik pa laikam kāda skaidrības deva ir pat ļoti vēlama. Tad nu man gribās, lai šogad ar visu zaļo sprādzienu par mani nāk lielāka skaidrība par lietām un nekur neizpaliek arī iemīlēšanās! |
|
|
