| sarunas |
[Feb. 10th, 2019|07:38 pm] |
es neko nesaprotu, ja godīgi. divas nedēļas mēs runājām normāli, nē, kā agrāk - viss bija kā agrāk, tādas siltas, jaukas, foršas sarunas, kurās jūtama atklātība un kaifs runāties. par visu, jebko, ieinteresētība.
tāda jūtama, forša un pazīstama.
tagad atkal vecās sliedēs. vai tiešām vienam cilvēkam pietiek, ka ir ar ko nodrāzties, lai pat runātos nevajadzētu vairs?
jo jā, viņa ir atpakaļ, viņam viss vecajās sliedēs un mūsu sarunas atkal ir nekādas.
un jā, es zinu, ka ne jau jūtu dēļ, ka viņš mīlētu viņu vai kā, bet .... iespējams viņam vienkārši nevajag mani. vispār vairs.
ok, būtu labi, ja tā būtu, tad tas būtu beidzies. un mēs dzīvotu tālāk.
bet tā nenotiek. nevienā pusē.
es ceru, ka tas viss pāries, pavisam, tā vai citādi. |
|
|
