Vakar izgājām ar Ahreum, korejiešu kursabiedreni uz kokteiļiem nosvinēt maģistra darbu nodošanu, +30. Cosmo vecpilsētā un aliņš pie Reinas, dievīgie siltie vakari, man patīk Diseldorfa.
Es nevaru salīdzināt to 1) relaksa mirdzumu, ar iedarbību, kad cilvēks burtiski līp pie manis ar 2) to sasodīto ar stresa neveiklību, kad esmu noblokēta un rīkojos mini izmisumā un iespringumā patikt (un šī vēlme patikt ir absurds, jo es tāpat patīku., kā arī daudzmaz zinu un jūtu, ko ar cilvēkiem darīt). Pirmais ir par cilvēkiem, par kuriem po, tātad, lielāko daļu, un otrais, par A un kas nu uz to brīdi iekritis sirsniņā. Nemaz jau tik daudz nav bijis līdz šim, tikai 3 Lielie cilvēki manos 30 un 1 tādā simpātijas līmenī, kur mierīgi dzīvoju arī, jo nedabūju. A ir piektā, ko ar viņu darīt un kā uzvesties relaksā viņas klātbūtnē, nez.