Carpe · Diem

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Jauki pastaigājām gar Reinu ar studijbiedreni, gribētos jau gan ar kādu citu tā pastaigāt,
ak sapņi, sapņi,
vai, cik gara nedēļa, profesora* šonedēļ nav skolā,
bet kolēģi tiešām jauki, kaut arī ne ar visiem viena valoda, svarīgi ir, ka vismaz ar dažiem. Kaut gan, kā vienmēr, vairāk kopīgas valodas ir ar pasniedzējiem:)
Neprofesionāli izrīkojos, pēdējā brīdī atsakot kora sīkdarbiņu, sauciet to par slinkumu vai neuzņēmību, bet dēvēšu to par rūpēm par savu balsi: nenobļaustīties priekšā amatierdziedātājiem, kuriem svarīgāk patusēt, kā ko augstvērtīgu sasniegt, pretēji man. Nauda.. nu nauda. Vēlreiz lielākā pateicība Maestro par šķietami neiespējamā padarīšanu iespējamu.
Gribētos katru dienu pa cm uz priekšu nākotnes virzienā. Cenšos. Ik pa brīdim izdodas.
Vokāla un profesores* jautājums gan, kā jau intuīcija pašā sākumā teica, ir neatrisināts, un laiks mans tikšķ nepielūdzami. Saprotu jau, ka nebūs ideāla skolotāja, un cenšos vēl dot iespēju, vienkārši uz spēles ir likts.. viss. Par cik negribu ne bērnus, ne ģimeni, tikai skatuvi, nu dažus draugus, vīŗiešus vairākās pilsētās, lai var nedaudz mātes instiktu realizēt (saulstariņi, kaut arī 30 gadu vecāki, reizēm ir tik mīlīgi nevarīgi pa dzīvi, ka gribas pažēlot :) ) ,
skatos filmu par Kallasu. Bāc, mūzika reāli ir dzīves spriedums.
Vēl pēdējās 2 izrādes Ķelnes operā, ir jau tās 2 minūtes priekšnesuma ārprātīģs laika ieguldījums, ap 2h transportu, ap 1,5 gaidīšanas operā. Bet es labprāt. Visu mērķim labprāt.
*profesore - specialitātes pasniedzēja
*profesors - ehh *dreamy look in the sky*
* * *

Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry