Lietus lāses sitās logā,kā negudras.Skats vienreizējs.Koki līgojās vēja ritmos,cilvēki pārvietojās gluži kā žurkas,kas bēg no grimstoša kuģa.Es gāju,man tīk lietus,tā feinā sajūta,lāsesēm izsūcoties cauri apģērbam-šiki.Tāda veldze.Vienīgais trūkums-paskats nav diez ko ideāls,bet kas par to!!
"Meitenīt,jums kurpei siksniņa atrosijusies"-no mugurpuses kāds vīrs patīkamā balsī teica.Ziņkāres dzīta pagriezos-aiz manis cēlā gaitā soļoja bariņš izsmalinātu kungu.Par siksniņu,izlikos,ka nebiju pamanījusi,pateicos un gāju tālāk. "... tas ļoti piesaista uzmanību"-vīrietis turpināja.. Pietiek tik mazas nevīžīgas rīcības,nekārtīga paskata,lai tevi ievērotu.Tam jānotiek tieši šobrīd,kad jūtos NEKĀDA-slapja kā žurka.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |