Īsā versija ir - cilvēki varētu mazāk bāzt degunu citu privātajās darīšanās. Garā versija ietver sevī garu eseju, kas sākas ar Dan Carlin podkāsta citātiem, pārdomām par to kā paštaisni tradicionālo vērtību aizstāvji pick and chooso sev izdevīgus argumentus to fit a narrative un manu vispārējo nicinājumu pret viņu viedokli, kas tēlo, ka domā par "tautas nākotni", bet patiesībā tikai grib attaisnot savus pretīgos, naidīgos uzskatus un es zinu, kur es TO jau esmu dzirdējusi...
Un kāds tam visam sakars ar mani? Man nav jāattaisnojas par savām izvēlēm un - ja pavisam godīgi - kāds maz apstājās lai pajautātu, kāds tieši un kam ir tas "greater good" ieguvums? Tā ir tukša diršana.