Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2012-01-12 23:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:x

Known Subject
Beidzot zinu, kā viņu sauc. Viņas vārds ir iepriekš nekad nedzirdēts. Tas man patīk. Neatgādina it nevienu.

Viņas nagi ir atkal nokrāsoti citādāk, kas man nepatīk... Bet tas ir sīkums. Taču priecātos par to dienu, kad nekas mākslīgs viņā vairs nebūtu.

Kaut gan patīk, ka uz manām rokām paliek viņas roku krēma smarža. Ejot uz mājām es pielieku savu plaukstu pie sava vaiga un atkal jūtu viņu. Mazgāju rokas uzmanīgi, mazāk ziepju, aukstā ūdenī un kādu plaukstas stūrīti nemazgāt, lai neaizskalotu viņu prom pavisam.

Viņa strādā ar bērniem. Un viņa dzied, labi dzied. Tas viss attaisno manuprāt spilgtu ģērbšanos. Bērni un dziedāšana - viņas skaistums nav tikai tukšs iesaiņojums.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?