nosargāts miers un tik bieži nepateikts paldies par to, citreiz tik daudz vārdu un domu, kas prātā skan (un gribētos jau arī pateikt) bet gandrīz vienmēr liekas, ka tas izklausās tik muļķīgi, ja pasaka skaļi (bet tieši tas skatiens, ar kuru tu skaties, pasaka, ka zini kas man prātā) un drošība un laime un miers un prieks un sajūtas un un un pasakas, kas nebeidzas un nemaz nav pasakas, bet ir realitāte, kas ir skaista kāda ir, dažkārt varbūt ne tik viegla, bet skaista gan.






un nevajag man nevienu narkotiku, nevienu