Garastāvoklis:	sad
Mūzika:	The Darkness - Love on the rocks (with no ice)

Manā pasaulē atkal līst
Es esmu vergs savā apziņas un zemapziņas katorgā. Manus spārnus ir saslēguši ķēdēs un pie sirds ir piesieta ļoti, ļoti smaga svina svaru bumba, lai neviens vairs to nevarētu nozagt. Mani smacē šis zimas pavasaris. Es esmu uzcēlusi sienu ap sevi, bet kāds vienmēr pamanās kaitinot izdobt tajā caurumiņu un ielaist manā drūmajā, apsarmojušajā kambarī sauli. Ak, nē, nededziniet manas acis ar tās stariem! Tie svilina kā versmojoša uguns... Aizķellējiet ciet to caurumu un ļaujiet man dzīvot manā noslēgtajā, vientuļajā pasaulītē! Es esmu pārāk daudz apdedzinājusies un manas rokas ir sāpīgās čūlās...
Jūs ar saviem laipnajiem vārdiem un samaidiem apsvilinat tās no jauna. Tas nežēlīgi sāp... Kaut jel viens no šiem tūkstoš mocītājiem uzlietu manām brūcēm dziedinošu balzāmu - tad varbūt es ļautu atsvabināt mani no ķēdēm un sevi pieradināt pie saules, pie dzīves pie ... Tevis. Bet... tas notiks pēc miljoniem gadu, pēc tūkstošiem mūžību... Manā tumšajā pagrabā gotiskajās velvēs atbalsojas avota saraustītās, dzidrās elsas...