Pēc vakardienas galvas īdēšanas, šodien nekur negribējās kustēt. Izgulēties, nedaudz piekrāmēt māju, nedaudz paskatīties tv, nedaudz palasīt, kaut ko sagatavot ēst.. Tāds mierīgas svētdienas plāns.
Un, ja godīgi, tad tieši tā arī sanāca. Izkrāmēju zooveikala sūtījumu, saliku konservus tā, lai netraucē, bet ir arī viegli paņemami, kad nepieciešams. Iztīrīju ledusskapi - pārbaudīju iesāktās burciņas, izmetu to, kas sācis bojāties. Sagatavoju biešu zupu - atkal būs pāris dienas ko ēst. Rīt nebūs laiks gatavot, jo rīt ir teātra vakars. :)
Paskatījos nedaudz tv. Noskatījos viduvēju multeni "Capture the Flag (2015)". Noskatījos Орел и Решка-Перезагрузка par Seišelu salām. Aizrāva un sakārojās turp kādreiz aizbraukt. Palmas, skaista jūra, siltums, baltas smiltis, augļi... Bet vēl vairāk sakārojas atgriezties Iskijā. Ierunājos Ž.par to un viņš piekrita, ka būtu forši atkal tur aizbraukt. Sākām atcerēties iepriekšējo braucienu, pēdējo saulrietu Poseidona dārzos.. Bija ļoti skaisti. Gribam vēl! :)
Nedaudz palasīju grāmatu. Kaut kā lēni iet uz priekš. Un šķiet,ka saprotu, kādēļ. Tādēļ, ka daudz blakus līniju stāstā parādās. Es uz tiem cenšos arī koncentrēties, lai gan patiesībā varbūt nevajadzētu.
Un vēl šodien Zajcam dzimšanas diena. Jau 42.. Apsveicu viņu. Un ļoti ceru, ka tomēr tuvākajā laikā izdosies abām mums plānus sabīdīt tā, lai satiktos. :)
Un vēl šodien satiku Sanitu - atdeva iepriekšējā gada beigu Avon pasūtījumu. Sīkumiņi man un Astrai atnāca. Papļāpājām ar Sanitu nedaudz. Nedaudz samulsināja tas, ka viņa ieminējās, ka viņa ir draudzē. Aizvien vairāk man cilvēku ir apkārt, kad atraduši savu ceļu uz baznīcu. Baznīca kopš bērnības ir bijusi manas dzīves sastāvdaļa, nejautāja neviens - gribu vai negribu, patīk vai nepatīk. Bet kad cilvēki apzinīgā vecumā nonāk baznīcā, man vienmēr gribas pajautāt - kāpēc? Vienkārši ir interesanti, kāds ir bijis šis ceļš, kāpēc tāda izvēle.. Ziņkārība laikam tā ir. Laikam tas ir muļķīgi.
Nu, ko..tagad noskatīšos Now You See Me (2013) un gulēt! Priekšā gara darba nedēļa!