Lai viss izdotos labi, šorīt agri sākām rosīties. Brokastis ēdām agrāk, lai laicīgi aizietu līdz ostai. Bija nedaudz neparasti, ka mūsu kaimiņgaldiņa personāžs ļoti sirsnīgi ar Ž. atvadījās. Gan brokastu telpā, gan arī pie recepcijas. Mēs nepārmijām ne vārda šo četru dienu laikā, tomēr izveidojās kaut kāda neredzama, nesaprotama saikne ar viņu. Viņš likās neiederīgs šajā vietā un arī mēs tomēr atšķirāmies no citiem atpūtniekiem.
Uz prāmi ieradāmies teju stundu par agru, jo tomēr biļetes jānopērk bija un jāsaprot, kas vispār notiek, ņemot vērā to, ka tieši šodien sākas G7 iekšlietu ministru sanāksme. Ļoti daudz policistu ielās, ostā, tomēr mums neviens netraucēja un neko nejautāja. Nopirkām biļetes un gaidījām savu prāmi.







Rīts šodien tāds diezgan pelēks un miglains. Mēs jau bijām lasījuši par to, ka oktobra otrajā pusē krietni pieaug pelēko un miglaino dienu skaits, līdz ar to secinājām, ka savlaicīgi dodamies projām no salas vismaz laika apstākļu dēļ.
Peldot projām, vēl ilgi lūkojos uz salu,kamēr tā nepazuda miglā un mākoņos.. Gribu atgriezties. Abi gribam atgriezties. Jūras dievam iemetām arī monētiņas, lai mēs atkal atgriezties ;)





Tā kā atkal braucām ar lielo prāmi, jo tā lēnā garā var baudīt jūru, sauli. Turklāt šoreiz mūs ar savu klātbūtni iepriecināja delfīni. Krietnu brīdi pavadīja mūsu prāmi. Ja godīgi, šī bija pirmā reize, kad redzēju delfīnus dabā. Apbrīnojami skaisti. Manī pamodās mazs bērns, kas klusi lūdzās, lai delfīni ilgāk peldētu mums blakus. ;)



Šoreiz prāmis iebrauca arī kaimiņsalā - Procida. Nav tik populāra kā Iskija, izskatās nabadzīgāk nekā Iskija, tomēr nākamreiz, kad atbrauksim uz Iskiju, noteikti kādu dienu aizbrauksim arī līdz šai salai.



























Visu bijām pareizi sarēķinājuši - no prāmja paguvām aiziet līdz metro un aizbraukt līdz stacijai. Var jau būt, ja brauktu ar speciālo busu, būtu bijis ērtāk, bet ar visiem koferiem negribējās pa ostu klīst un meklēt, kur tas buss īsti piestāj. Arī līdz metro nemaz tik tālu nebija. :)
Pirms vilciena vēl paguvām nopirkt magnētiņus un mazajam bērnam mantu - auto! :)
Vilciens joprojām ļoti iepriecina - ērti, labi, ātri nokļūsti no punkta A līdz punktam B. Jāsaka gan, ka šoreiz likās, ka tā stunda ir ātrāk pagājusi, nekā turpbraucienā. Varbūt vienkārši likās...
Roma...atkal Roma. Viesnīcu izdevās atrast diezgan ātri un viegli. Jā, tālāk nedaudz nekā pirmā, bet.. tik superīga! :) Kā pasmējos Ž. viesnīca ir tāda, pie kādas es esmu pieradusi komandējumos. Smooth Hotel Rome Termini. Abi bijām bezgala priecīgi par viesnīcas istabu, ērtu vannas istabu.. Viss ideāli.
Nedaudz atvilkām elpu un devāmies atkal pastaigā pa Romu. Daudz staigājām, skatījāmies pilsētu, pāris veikalos degunus arī iebāzām. :) Un pasmējos, kad atkal man vadātājs piemetās tieši tajā pašā vietā, kur parasti. Jau trešo reizi! No Navona laukuma nekad neizdodas pareizo virzienu noķert, lai nokļūtu līdz Trevi strūklakai. :) Nezinu, kāpēc tas vadātājs mani tā mīl tieši šajā Romas vietā. Nekur citur tādu īpatnību neesmu pamanījusi. Un, kad piemetas vadātājs, tad skaidrs ir viens - nogurums ir liels. Nolēmām, ka jāatgriežas viesnīcā.



























































Aizbraucām līdz savam rajonam un aizgājām uz lielo pārtikas veikalu, ko iepriekš bijām pamanījuši. Šis tas jānopērk vakariņām, šis tas varbūt arī mājās vešanai.
Pirmais, ko paķērām, divi iepakojumi hurmu. Mīkstas, smaržīgas.. nav šaubu, jāņem! Es gan sākumā piesardzīgi teicu, ka varbūt astoņas būs par daudz, bet mīļotais pārliecināja, ka apēdīsim visas. :D Un tiešām vairāk kā pusi apēdām vakara gaitā. :D Sulīgas...mmm, būs grūti pirkt Latvijā cietās hurmas. Šo to paņēmām no desām, sieriem.. Vakariņām arī dzeramo jogurtu paņēmām. Šī bija kārtējā reize, kad secināju, ka, tiklīdz aizbrauc projām no Latvijas, tā sāk kāroties skābpiena produkti. Latvijā reizēm nedēļu vari iztikt bez tiem, bet, kā aizbrauc, tā uznāk lielā kāre. :D
Un vēl mums tagad ir smieklīgs stāsts par mocarellu. Paņēmām vienu iepakojumu mocarellas, lai pagaršotu vakariņās. Ž., kamēr es krāmējos pa koferiem, atvēra to, sadalīja uz pusēm - puse viņam, puse man. Iedeva nedaudz pagaršot - ārkārtīgi garda, pati mutē kusa. Es krāmējos, viņš ēd mocarellu..un pēkšņi atskan: "Lūdzu, lūdzu, piedod!" Sākumā nesapratu, kas notika, bet izrādās, ka netīšām esot apēdis ne tikai savu, bet arī manu pusīti. Pasmējos un teicu, ka labi vien bija, ka vismaz iedeva pagaršot, un ka nemaz nebrīnos, ka negausīgi visu apēda, jo tiešām bija laba. :D
Bet vispār, jāsecina, ka viss, ko vakariņām nopirkām, bija ļoti gardi! Var jau būt, ka mēs bijām pārāk izbadējušies, tāpēc negausīgi visu ēdām, tomēr man gribas ticēt, ka viss tiešām arī bija gardi.
Pēc vakariņām krāmēju koferus tā, lai varam jau uz lidostu doties. Turklāt pa vidu arī plānojām to, kā rīta cēlienu piepildīt. Tomēr diezgan maz laiks mums sanāca Romā.. Skaidrs, ka rīt visu neapskatīsim, turklāt to, ko apskatīsim, sanāks vien pavirši apskatīt. Man šī ir trešā reize Romā, bet man joprojām nav pārsātinātības sajūtas. Man tiešām patīk šī pilsēta. Ceru, ka arī Ž. to iemīlēs. :)
Bet vispār..žèl, ka jabrauc projām. Vèl dažas siltas dienas tomēr gribas. Tik daudz pozitīvu emociju, siltuma, laba ēdiena.. Gribu atgriezties! Ļoti!