No rīta vēl galva čīkstēja, bet sadzēros daudz šķidruma, cerībā, ka būs labi. Brokastis varēju paēst un tā jau ir laba zīme. Viss tik labi garšoja. ;) Jo īpaši dārzeņi un augļi. :) Ar kafiju gan nāksies eksperimentēt, jo kapučino, ko paņēmu, bija daudz par saldu. Bet tas nekas, gan jau sapratne nāks. ;)
Pēc brokastīm atkal uzkāpām augšā uz terases. Pasildījāmies saulītē, pavērojām apkārtni. Tik labi, ka nemaz nekur negribas kustēt. :)



Pāris bildes no mūsu numuriņa. Flīzes, flīzes un gumijkoks, kuru saucu par mūsu baobababu. :)





Nolēmām, ka šodien jāaiziet uz otro pilsētas pusi - gar jūru uz ostu. Pilsēta neparasti tukša, klusa.. Pie jūras, pludmalē, ne tik daudz cilvēku. Tādi paši vēlie gājputni kā mēs sildīja kauliņus. Mēs pasmējām pie sevis - lieliska pludmale un pietiekami silts mūsu izpratnē ūdens, bet nevienam tas nav vajadzīgs. Nu, bet protams, sezona jau beigusies, kurš gan gribēs salīdzinoši vēsā ūdenō plunčāties. Ja godīgi, mēs jau arī tikai līdz ceļiem ūdenī iekāpām. Taupījāmies pēcpusdienais - siltajiem ūdeņiem.



Kad atnācām līdz ostai, nolēmām uz viesnīcu doties pa kādu citu ceļu cauri pilsētai, pie reizes pameklējot kādu lielāku veikaliņu, kur dažādus vietējos našķus un kafiju nopirktu.





Lielveikalu tā arī neatradām (bet mēs arī tā mērķtiecīgi nemeklējām), bet atradām atkal virkni mazo piparbodīšu. Vienā nopirkām brīnumgardus dzeramos jogurtus. Jā, tā ir tāda interesanta lieta - kā aizbrauc projām no Latvijas tā sāk kāroties skābpiena produkti. Laikam jau organisms dod zīmi, ka vajag papildus labās baktērijas. :)
Ejot pa pilsētu, pamanījām, ka ir ļoti daudz policijas ielās. Nu, jā - nav jau brīnums tieši tad, kad mēs brauksim projām, sāksies G7 iekšlietu ministru sanāksme. Līdz ar to arī ir tik daudz vīru formās un ar ieročiem. Viena lieta gan bija uzkrītoša - tie policisti, kas atradās uz ielas, visi tādi pieauguši. Drīzāk tuvāk 40+ gadiem, nekā 25+. Pie mums parasti tomēr krietni vairāk ir jauni puiši.
Tā kā saulīte pamatīgi sildīja un mēs krietni izstaigājāmies, nolēmām atvilkt nedaudz elpu, apēst augļus, kas bija nopirkti un doties uz Poseidona dārziem.
Brauciens uz Poseidona dārziem izvērsās smieklīgs nedaudz. Recepcijā drošības pēc pārjautāju, kur ir busa pietura, ar kuru var aizbraukt tur. Darbonis iezīmēja kartē vietu un mēs devāmies droši tajā virzienā. Tur, kur uzzīmēts, neko neatradām, tāpēc nolēmām nedaudz paiet uz priekšu pa to ielu, dārzu virzienā. Atradām pieturu, kur nav nekādas norādes, kāds buss brauc, cikos brauc.. Citi sēž un mēs apsēdāmies. Gaidam, gaidam... daži busi aizbrauc. Tomēr daļa cilvēku tā arī nevienā no tiem neiekāpa. Mēs arī neiekāpām, jo mūsējais vēl nav. Pēc minūtēm 30 es jau sāku Ž.mudināt, ka varbūt tomēr iesim meklēt citu busa pieturu, bet viņš teica, ka vēl jāpagaida, ja nu atnāk. Vēl kādas minūtes 15 pagaidījām un tad, nolēmām doties tomēr tuvāk ostai. Vienā no tabači ienācu, lai nopirktu busa biļetes un pajautāju, kur ir busu pietura, puisis laipni norādīja, ka nedaudz jāpaiet tuvāk ostai un tur būšot. Lieliski! Atradām mazo autoostu un drīz vien nāca arī mūsu buss. Tā smējām, kad sapratām, ka buss nemaz nebrauc uz to pieturu, kur mēs to gaidījām. :D Tā mēs ilgi būtu gaidījuši busu! :D Bet nu attiecībā uz busiem ir skaidrs viens, lai arī viņiem te ir visādi riņka busi un kas tik vēl nē, visdrošāk ir iet uz autoostu un tur ķert vajadzīgos busus.

Skats uz ostu un pilsētu no busa:



Lai arī kilometru pa taisno it kā nav daudz līdz Poseidona dārziem, ceļš sanāk diezgan ilgs, jo ielas šauras, daudz ir jāmet loki, jārāpjas kalnā augšā.. Tomēr busu vadītāji ir visnotaļ advancēti un tiešām ļoti veikli tiek ar visām situācijām galā. Braucot salai apkārt, sapratu, ka gribētos nākamreiz krietni vairāk staigāt pa šo salu, iepazīt to labāk. Skaista sala! Skaista daba!
Poseidona dārzi. Mēs zinājām, ka būs lētāka ieeja, jo atbraucām pēcpusdienā, bet, tā kā atbraucām jau pēc 15:30, tad ieeja bija vēl lētāka, nekā domājām. Paņēmām uz vietas dvieļus un kabīnīti. Jā, tās ir papildus izmaksas, tomēr ir foršāk, kad ir šī sava kabīnīte. Protams, ja negribas tērēties, tad var pārģērbties kopīgajās ģērbtuvēs un atstāt mantas skapītī, tomēr mums labāk patika ar kabīnīti. Šķiet, ka nākamreiz atkal to ņemsim. Diviem tur ir pietiekami daudz vietas, lai pārģērbtos.
Sākumā staigājām no viena baseina pie cita. Pamēģini vienu, otru. Ieej dušā un saproti, ka visur ir viens un tas pats - ūdens ir sāļš. Un katrā baseinā ir kāds burbuļātors. Pielien tam burbuļātoram klāt un ļaujies siltā ūdens masāžai. Abiem ārkārtīgi patika pirts. Alā iekšā ir karstā ūdens avots, kas piesilda telpu. Apsēdies uz akmens sola un izbaudi siltumu un mitrumu. :) Taisījām vairākus piegājienus pirts baudīšanai. Kad paliek par karstu, izej ārā - tur vai nu duša vai nu vēsais (+15 grādus silts) baseins. Un blakus pirtij ir terasīte, no kuras vari vērot visu parku. Un turpat blakus no pirts alas iztek karstais (+90 silts) ūdens. Apburoši. Izmēģinot daudzus baseinus, secināju, ka viskomfortablāk jūtos +32-+38 grādu baseinos. Kneipp tipa baseini tomēr ir nedaudz par karstu. Viens, visaugstākais, gan man patika, bet tur tad jāturas tuvāk maliņai, lai var vērot jūru, sauli, nevis sēdēt zem burubļātora.
Ap 18 jau pamazām visus burbuļātorus slēdz ārā un ūdeni laiž no baseiniem ārā. Līdz ar to nākas vien doties pārģērbties. Vēl pirms projām iešanas dažas bildes...

Ieeja pirtī:



Tur, bildes vidū nav dūmi, bet gan garaiņi no karstā ūdens, kas krīt lejā:


Šeit visu dienu var pavadīt. Paplunčājies, pasauļojies.. Ir arī kafejnīcas un pietiekami daudz tualetes. Apnika baseini, vari aiziet jūrā paplunčāties.







Saulriets. Saule tik strauji iekrita jūrā. Tomēr esam pārāk pieraduši pie mūsu lēnajiem saulrietiem.


Tomātiņi... Dažus nospērām. :D Bija ļoti gardi. :D



Mums ļoti paveicās, jo busu nevajadzēja gaidīt. Iekāpām un uzreiz aizbraucām. Turklāt bijām tik laicīgi ieradušies pilsētā, ka uzreiz varējām doties uz vakariņā, Beidzot arī es varēju izbaudīt kārtīgas vakariņas. No rīta pasūtījām sev vakariņās zivis, ekalopu, šampinjonu zupu. Patiesībā tas ir forši, ka jau no rīta tu vari izdomāt, ko ēdīsi. Kamēr ēd brokastis, paskaties ēdienkarti un pēc tam noinformē par savu izvēli. Porcijas nav milzīgas, bet, ņemot vērā to, ka ir aukstais galds, kā arī to, ka ir starteris un otrais un vēl saldais, tad ir pietiekami. Saldajā šovakar paņēmām meloni. Salda, garda, sulīga! Nolēmām, ka mums arī jānopērk kāda, lai varam panašķot uz savas lodžijas. :)
Šovakar paņēmām arī vīnu, jo sakārojās nu tā riktīgi forši pasēdēt. Blakus mums sēž viens īpatnējs vīrietis. Mēs abi spriedām, ka kaut kā neierakstās viņš šajā viesnīcas publikā. Viņš ir kaut kāds savādāks. Nav skaidrs, ko viņš šeit viens dara. Bet nu ar Ž. viņi abi katru reizi sasveicinās. :) saldajā melone - garda!
Nogurusi esmu, bet laimīga. Vakardiena bija ļoti nomocījusi, tāpēc šī diena nesa patiesu veldzi, atpūtu. Zinu, ka braukšu vēl, jo šī ir maza paradīze zemes virsū! Un skaidrs, ka mēs abi kļūdījāmies, kad Rīgā plānojām to, ko darīsim salā. Poseidona dārziem bija atvēlējuši vien pusi dienas, bet skaidrs, ka mēs abi būtu ar mieru tur pavadīt bez maz vai visu dienu. Silts un sāļš ūdens, kas burbuļo, tieši tas, kas stresa mocītiem cilvēkiem vajag. Palasot dārzu bukletiņu, secinājām, ka šī vieta tiek īpaši ieteikta visiem, kuriem ir muguras problēmas un kurus moka stress. Ideāli!