Īsā darba diena. Man tomēr ļoti patīk piektdienas. :) Atnāc, izdari ātri to, kas darāms un projām! :) Šoreiz projām nozīmēja iekarot Pārdaugavu. Plāns bija tikt pāri Vanšu tiltam, tālāk iet līdz Spicei, tad līdz Vienības gatvei un tālāk jau Dienvidu tiltu. Pēc tam uz pastu un mājās. Bet plāni nedaudz mainījās, jo izsalkums sāka mocīt un spēki sāka aptrūkties. Apnika iet un jau pa Salu tiltu atgriezos mājās. Šī pastaiga atnesa pāris jaunas atziņas:
1) nedrīkst badā iet staigāt;
2) lielās ielas Pārdaugavā nav patīkamas, jo daudz putekļu;
3) Salu tilts ir foršs, vien Mūkusalas aplis ir jāiemācās pareiz iziet, jo gana nejēdzīgs tas ir gājējiem.
Vēl viens motivātors ātrāk atnākt mājās bija tas, ka vakarā bija paredzēts teātris. Labi vien bija, ka viss notika tā, kā notika, jo paguvu atnākt mājās, nedaudz atpūsties un doties uz izrādi.
Pa ceļam uz izrādi satiku LU kursabiedreni - Zani Dubkeviču ar ratiņiem. Tā kā jau kavēju uz izrādi, vien sanāca sasveicināties un atvainoties, ka nav laiks papļāpāt. ;( Bet gribējās gan. Jācer, ka sanāks citreiz arī satikties un tad bez steigas parunāties. ;)
Par izrādi.. Pieci vakari Jaunajā Rīgas teātrī. Jā, nedaudz komiska, tomēr ļoti, ļoti cilvēciska izrāde. Mēs visi ilgojamies kādu mīlēt un vēlamies, lai kāds mūs arī mīl. Neviens negrib būt viens. Pèc garās pastaigas tieši šādu teātra izrādi vajadzēja!
Lielisks darba nedēļas noslēgums sanāca!
Nogurusi, bet laimīga varu doties pie miera.