Lai veseļojas! :)

mhm! :)

aleluja - izklausās, ka Duksim viss štokos, tik apbižojies bez gala uz visu pasauli :)
iesmēju par alpīnistu - jopcik kleitiņā, bet nu jālien, jārāpjas :)

Veseļojaties!!!

nu shobriid ik pa paardesmit minuuteem atnaak uz bariibas blodinju vietu. neapmierinati miicaas un raugaas, kur taas ir. saoda, ka uz palodzes uzlikta, saaka raapties pa radiatoru augshaa. nosleepu blodinju skapii, lai miers. eeeest...eest.. gribu ljoti eest.. Bet es liidz riitdienas 6-7 veel nebaroshu. nebuus gluzhi 24h peec operaacijas, bet nu buus nedaudz vairak nekaa 30 stundas bez paartikas. tas nedaudz par daudz :> kakjim tak kaut kur jaanjem energjija, lai atvesljotos ;)
bet vispaar - skatos, ka stabilaak jau staigaa. jaa, pieklibo, bet sho gandriiz 4 stundu laikaa vinja tieshaam ir progreeseejusi kustiigumaa/dziiveliigumaa utt.

bet par to skapi - nu, es taa izsecinaaju, ka vinja vnk grib pasleepties no visa un visiem - jo taalak, jo labaak :) tikai nerazha, ka es visas vinjas sleeptuves zinu :D paaraak biezhi gadiijies ir vinju makshkjeret no dazhaadaam vietam, lai vestu liidzi uz laukiem ;)))

ak jē - napaciņš :D
apbižo jamo... bet nu nedrīkst - ir jāpacišas...
-----------------------
atgādināja nedaudz šo:

Kaķa dienasgrāmata

*Pieslapināju zem krēsla. Garlaicīgi. Atcerējos savu trauksmaino jaunību, kā mani pieķēra virtuvē pie kondensētā piena bundžas! Paspēju iebāzt ķepu bundžā līdz pašam elkonim un uz trijām paspruku zem dīvāna. Viņi staigā apkārt dīvānam un bļaustās, bet es tikai smīkņāju un laizu kondensēto pienu no ķepas. Idille! Ar šo jaunības epizodi es īpaši lepojos.

*Šodien man ir uznācis slinkums. Slapināt slinkums, ēst slinkums - uz visu slinkums. Ielīdu skapī un klusītēm snauduļoju. Tikai Viņi tādi tramīgi - staigā pa istabām un atskatās. Gaida, ko es tādu būšu Viņiem sagatavojis. He!

*Šķīvji gan viņiem pretīgi! Mēģināju apēst gaļas gabalu no Viņa zupas šķīvja. Gan tā, gan šitā mēģināju iekosties - nekā, Nebūtu ar ķepu izvilcis laukā, vispār bešā būtu palicis! Toties pieslapināju zem krēsla. Forši!

*No rīta izveicu mājas inspekciju. Apmaldījos segas pārvalkā. Knapi laukā tiku! Pienes pilnu māju ar visādiem mēsliem, bet pēc tam jācieš. Kaļu atriebības plānu…

*Izkalu. Īstenoju. Apēdu kaut kādu draņķi, kas uz galda mētājās, laikam ievārījumu. Izpūtu to visu laukā uz dīvāna. Sēžu gaidu, kas būs.

*Uh ! Bija jautri! Spiedza Viņa nudien skaļi. Pat līdz ultraskaņai tika.Bet vakarā tāpat ēst iedeva.

*Pieslapināju zem krēsla. Garlaicīgi. Nezinu ko lai tādu izdomā. Vakar Viņš kaut ko pa vannas istabu rosījās. Jāapskatās, vai nav kas interesants parādījies.

*Šodien bija jautri. No vannas apakšas kaut kāda kaste bija izņemta, tā, ka tur varēja kārtīgi ielīst un visu izpētīt. Nekā interesanta. Vismaz, kamēr Viņa neatnāca, nepielaida ūdeni un nesāka mazgāties. Tad es kā sāku kliegt! Tad Viņa kā sāka kliegt un plika un slapja no vannas istabas izskrēja! Tad viņš ar kaut kādiem daiktiem atskrēja: “Nebļauj kaķīt! Nebļauj! Tūlīt mēs tev palīdzēsim. Atbrīvosim tevi!” Pagaidīju, kamēr Viņš kaut ko salauza un sāka lamāties, tad pats izlīdu no vannas apakšas, noglaudos Viņam gar kāju un paspruku aiz skapja. Viņi kliedza un draudēja ar mani izrēķināties līdz pat vēlai naktij! Bet ēst tomēr iedeva.

*Šorīt Viņš mani nokaitināja. Virtuvē ēst prasīju, bet Viņš man saka: “Tev vēl tur ir šķīvītī!” Kas man tur ir? Tās pāris Whiskas karotes!? Smieklīgi! Tās man tā - visādiem gadījumiem. Pašiem taču arī cepumi uz galda stāv! Vārdu sakot, nelikos mierā, kamēr viņš man uz šķīvīša visu bundžas saturu neuzlika. Teica: “Rij, behemot! Kaut tu aizrītos! Tikai apklusti! ” Riju arī. Visu apēdu un vēl demonstratīvi šķīvi nolaizīju!

*Guļu skapī, tusnīju. Nekad vairs neēdīšu. Viņš man šito vēl pieminēs! Kad atlabšu.

*Viss notiek pēc plāna. Jau izlūdzos trešo piena porciju. Uz šmuckasti neeju, ciešos. Gaidu, kamēr viņi aizies gulēt. Aizgāja. Pēdējā brīdī iespruku koridorā - jau acis sprāga no pieres laukā. Kā es laidu uz viņa kurpēm!!! Viss koridors pludoja! Šonakt pagulēšu zem skapja, drošāk. Gaidu rītu.

*Tas nav godīgi!!! No rīta mani pamodināja Viņu smiešanās: “Tad nu gan mūsu runcis pažarnieku tēlojis! Vai tu aizmirsi virtuves durvis atstāt uz nakti vaļā? Beidzot man būs iemesls nopirkt jaunas kurpes! Vecās jau sen gribēju mest laukā …” Tā mani pazemot! Kaķim nav dzīves šādā mājā!

*Pieslapināju zem krēsla. Garlaicīgi. Kaut kas jāizdomā….

un šo :D :


Fragmenti no suņa dienasgrāmatas:
08.00 - Super! Suņu barība! Esmu sajūsmā!
09.30 - Super! Braucam ar mašīnu! Esmu sajūsmā!
09.40 - Super! Ejam pastaigāties! Esmu sajūsmā!
10.30 - Super! Braucam ar mašīnu! Esmu sajūsmā!
11.30 - Super! Suņu barība! Esmu sajūsmā!
12.00 - Super! Bērni! Esmu sajūsmā!
13.00 - Super! Dārzs! Esmu sajūsmā!
16.00 - Super! Bērni! Esmu sajūsmā!
17.00 - Super! Suņu barība! Esmu sajūsmā!
17.30 - Super! Bērnu mamma! Esmu sajūsmā!
18.00 - Super! Spēlējamies ar bumbu! Esmu sajūsmā!
18.30 - Super! Gulēšana saimnieka gultā! Esmu sajūsmā!

Fragmenti no kaķa dienasgrāmatas
183. gūstā pavadītā diena...

Mani sagūstītāji turpina mani izsmiet ar neizprotamiem striķos sakarinātiem priekšmetiem. Uzturā viņi bagātīgi lieto svaigu gaļu, tai pat laikā mani spiežot ēst kaut kādu sausu, nenosakāmu pārtiku; vienīgais, kas mani uztur pie dzīvības, ir cerība izglābties, kā arī mērenais gandarījums, ko gūstu reizi pa reizei sabojājot kaut ko no mēbelēm. Rīt plānoju apēst kādu istabas augu.

Šodien mani mēģinājumi nogalināt savus sagūstītājus maisoties viņiem starp kājām, kad viņi pārvietojas, gandrīz izdevās, būs tas jāpamēģina vēlāk atkal, kad viņi būs uz kāpnēm.
Mēģinot izraisīt pretīgumu savus apspiedējus, es vēlreiz piespiedu sevi apvemt viņu mīļāko krēslu, būs jāpamēģina tas pats arī ar gultu.

Nograuzu pelei galvu un aiznesu viņiem bezgalvaino peles ķermeni, mēģinot viņiem ieskaidrot uz ko esmu spējīgs un mēģinot iedvest bailes viņu sirdīs, bet viņi tikai labvēlīgi dūdoja, cik labs kaķis es esmu; šis plāns nez kāpēc nenostrādāja.

Šodien notika arī kaut kāda viņu sapulce ar citiem līdzdalībniekiem; es uz šo laiku tiku ieslodzīts, tomēr vienalga varēju dzirdēt trokšņus un saost ēdienu. Kas ir svarīgāk, es dzirdēju, ka mans ieslodzījums ir dēļ MANĀM "alerģiskajām" spējām. Būs jāuzzin, kas tas ir, un kā to izmantot savā labā.

Esmu pārliecināts, ka pārējie ieslodzītie ir pielīdēji un iespējams, pat spiegi. Suns tiek regulāri atbrīvots, un izskatās vairāk nekā laimīgs atgriezties. Viņš pilnīgi acīmredzami ir padumjš. No otras puses, putns visdrīzāk ir informators, jo regulāri sarunājas ar neģēļiem. Esmu pārliecināts, ka viņš ziņo par katru manu soli. Sakarā ar savu šībrīža ieslodzījumu metāla telpā, viņš šobrīd ir drošībā, bet es māku nogaidīt, tas viss ir tikai laika jautājums.....

oi.. par apvemto gultu un kreeslu :D ikdiena :D shodien pat - divreiz duksis gultaa ieveema. labi, ka abas divas reizes bija dvieliities klaat :D

ak jē...
nu neko neizmainīs - galvenais, lai košakam labi...

nu, es to paarak nepaardziivoju ;) (vemshanu) paaraak ierasta pa shiem astonjiem gadiem :D nomainu tik gultas velju un atkal ir miers ;D

ahahahahahahahahaha...
es te skalji, balsii, smejos ;D
lasiits bija, bet shoreiz ar citaam aciim varu uz sho paskatiities ;D
ui... izsmeejos liidz veedergraizeem :D
labs, labs, labs! :)

vai ne ;)
tev vismaz garīgais augsā - tas jau ir labi :)

/twitterī ir pāris "foršie kaķi", kas raksta ;) - piem https://twitter.com/#!/Mr_Manolo - nebeidz ikdienā priecēt ;)/

nee, nu es pagaidaam esmu pozitiivi nogaidosha :) duksis ir paardziivojis operaaciju un tas jau ir labi ;)
tagad skatos uz vinjas uzvediibu un pamanu tikai pozitiivaas ziimes tikai ;)
tagad pusotru stundu vinja nogulshnjaaja uz manis. visaadi groziijaas, bet tomeer uz manis vai man blakus. un liida ar purninju iebakstiities maneejaa. taatad - nav gluzhi naids liidz kapa malai ;)

Mēs kaķeni sterilizējam pusgada vecumā, pie pirmajām reizēm Pārcieta viegli un izpaliek iekaisuma problēmas. Veseļojaties!