atzīšanās
Bieži raksta par sociālo zinātņu replikācijas krīzi un tukšlielību, bet arī STEM nozares var būt uzpūstas.

Uzzināju, ka ir publicēts šis raksts, kurā esmu norādīts kā līdzautors, un tas lika aizdomāties par akadēmiskās vides korupciju.

Manuprāt, šis raksts ir tapis tikai tāpēc, ka manam projekta vadītājam bija vajadzīgs šis ķeksītis par kārtējo publikāciju. Jo, kā zināms, publikācijas akadēmiskajā vidē ir viss, un jo vairāk, jo augstāks tavs statuss. Protams, rakstu kvalitāte arī ir svarīga, bet droši vien raksts ar zemāku reitingu ir vairāk nekā tad, ja vispār nav raksta.

Bet citādi es nedomāju, ka šis raksts bija jāpublicē, jo iegūtie dati nav neko nozīmīgi. Mana daļa šajā rakstā ir tieši par vara benzoāta nanodaļiņām, un tā bija tikai dažu nedēļu ilga paspēlēšanās laboratorijā, no kuras vairums laika aizgāja dažādu aparatūru lietošanas apguvē. Pirmkārt, budžets bija ļoti mazs, un bija paredzēts, ka projekta vadītājs pasūtīs nanodaļiņas, bet kaut kāda iemesla dēļ viņš to neizdarīja, un man nācās tās pašam ģenerēt ar sentēvu metodēm.

Vienīgais, par ko man ir prieks, ka projekta vadītājs ielika rakstā manu ūdens piliena bildi, mērot kontaktleņķi, lai izrēķinātu vara benzoāta lipofilicitāti. Es to uzņēmu ar savu mobilo telefonu, jo nekādu citu piemērotu rīku uz vietas nebija. Izskatās pat nedaudz mākslinieciski.