savas kļūdas māku atzīt. ceļš uz labošanos, vai?
vakar, pēc darba, mājupbraucot, aizdomājos, ka šitā te gavēšana taču varētu man reiz iemācīt iecietību pret citiem. es pati visu laiku pukstu, ka visi citi braucēji nesās, kā debīli. un tad pamanīju, ka pati jau ne labāka - spraucos iekšā joslās, nelaižu nevienu sev pa priekšu - nu tāds kartīgs bumernieks, tikai bez bumera. za to, es VIENMĒR rādu pagrieziena signālu, lai arī nagļakā gribu kaut kur iespraukties. āā, un arī ātrumu es nepārkāpju, pietiekami jau radari sakrāti pūriņā.
vienvārdsakot, apsolos šodien pēc darba braukt prātīgāk un nedusmoties uz citiem lohiem, kuri aizgavējušies steidz mājās piesumt seju.