Šodien saņēmos. Cipari nav forši, viss ir baisi utt. bet kaut kā saņēmos. Diena pagāja relatīvi mierīgi, darbs, kaķis, saziņa ar draugiem un radiem, pēcpusdienā izgāju ārā. Tik skaists laiks šodien, saulains un silts! Laikam tomēr biežāk jāiet ārā, par spīti tam, ka tā neomulīgi. Cēsīs ļaudis dzīvo bez vīrusa, tā vismaz izskatās, bariņi, draugi, vecāki ar bērniem, distanci neviens neievēro utt. No vienas puses bailīgi, no otras puses mazliet tāda normālības sajūta. Kaut kā atgādina, ka dzīve iet uz priekšu. Tā vietā lai baidītos, sajutos labāk. Saelpojos svaigu gaisu un sauli.
Vakarā ierastais mazliet stress, mazliet elpot grūti, liekas, ka kakls sāp utt. Vairs pat nezinu, kas ir īsts, kas trauksmes radīts. Bet temperatūru nemēru, eju gulēt.
Sasmējos par twitterī redzēto joku: "My anxiety is useless, I catastrophized about so many scnearios but not this one." Apmēram tā arī ir. :)