Izdragājot visu caur minimālisma karātavām un reducējot to mazliet vēl līdz gandrīz neatpazīstamībai, sāk rēgoties visu parādību saknes. Vārdi cauri tintei un līksmojoši viļņi cauri gaisam, šūpojpšās kustības cauri kauliem.
Bet kurā mirklī parādas stils audumā un zilbju orientējošie pantmēru lauki, cīņasmākslu meistaru mācekļu iterācijas?
Sveiks paslēpju jautrības gars!