Nepabeigtā dienasgrāmata


18. Oktobris 2005

(bez virsraksta) @ 21:27

un vēl es atcerējos pavasari Baltkrievijā grāfu Radzivilu muižas parkā - milzīgi melni koku stumbri, kas sākas pie zemes rokām neaptverami un pazūd debesīs kaut kur tur, kur vienīgi vārnu klaigas un viegli krītošs pēdējais sniegs, patiesībā vairs tikai tāda kā migla, un nekādas muižas jau tur tuvumā sen vairs nav, tas viss ir sabrucis un aiznests prom, vien tikai koki, dīvains, visam pāri stāvošs mežs, kas skaidri zina pavasara tuvumu, tu skrien šiem kokiem garām, pakrūtē dur, valgais no kūstošā sniega gaiss saķeras lūpās, un tu saproti, ka vari uzticēties vienīgi viņiem, šiem kokiem
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]artis
Date: 18. Oktobris 2005 - 23:18
(Link)
Tu esi aptieka? Nejauc galvu.
[User Picture Icon]
From:[info]martcore
Date: 19. Oktobris 2005 - 04:03
(Link)
Yeah, the trees, those useless trees produce the air that I am breathing.
Yeah, the trees, those useless trees; they never said that you were leaving.

Nepabeigtā dienasgrāmata