"Tas ir apbrīnojami, cik daudz atrodas lietu, ko darīt mājā, vienalga, jaunā vai vecā mājā. Un kaut kāda iemesla dēļ man patīk visus šos sīkos remontus un uzlabojumus paveikt pašam. Jocīgs skopulīgums mani pārņem, kad par slikti izdarītu darbu kādam jāmaksā divdesmit pieci dolāri, ja tikpat slikti to pašu varu izdarīt es, tikai īsākā laikā. Turklāt es varu improvizēt, bet lielākā daļa cilvēku to nevar. Iedodiet man kasti ar visādiem koka un metāla štruntiņiem, un es no tā varu pagatavot praktiski jebko. Un tas nav tikai skopulīgums. Man patīk to darīt. Tas man sagādā sava veida apmierinājumu. Nupat es esmu izdomājis, kā sakārtot puķu podus vecā cepuru tureklī, ko savulaik nopirkām. Domāju, ka mans izgudrojums ir brīnišķīgs, turklāt man tas bija jāizgudro, un es nedomāju, ka jebkuram cits kas tāds būtu ienācis prātā. Tas sniedz man baudu, ticiet vai nē. Un, kad tas ir pabeigts, atradīsies vēl kaut kas, ko vajadzētu izdarīt. Taču tagad man ir jābeidz domāt par izgudrojumiem un jādodas atpakaļ pie savas grāmatas."

Džons Steinbeks 1951. gada 29. martā