Vai esi drošs, ka gribi tās dzirdēt?

(Reply to this) (Thread)

es tagad klausos

(Reply to this) (Parent)

mazāk kā Lenona 70.gadu albumos.

(Reply to this) (Thread)

viss vērtīgais, ko Lenons ir uzrakstījis, ir nodrillēts pretkara demonstrācijās līdz nelabumam, bet Makartnijs glīti aizmirsts, nepretenciozs un jautrs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, krietni vērtīgākas ir tieši Lenona personiskās dziesmas no Mother līdz Borrowed Time un gandrīz visu, kas pa vidam. Jā, viņa pretkara dziesmas ir spēcīgas utt, bet tās būtībā ir vienkārši lozungi mūzikas formā. Lenonam faktiski tas pats lāsts, kas Dilanam - līdz mūžības beigām tapt pieminētām kā protesta mūziķim, kaut tā bija tikai viena perioda apsestība. Par pretenciozitāti gan grūti iebilst.

A Makartnija soļņiki... Ram un Band on the Run bija izcili, bet pārējais lielā mērā saplūst vienā ķīselī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, es jau tieši par Ram arī runāju. taču patīkami pārsteidz arī iepriekš nedzirdētais pirmais "McCartney" albums, kas visās vēstures grāmatās minēts kā klausītāju vilšanās, salīdzinot ar Harisona un Lenona pirmajiem solo albumiem

(Reply to this) (Parent)

bet vispār es jau reiz minēju, ka piedodu Makartnijam visu 80. gadu bulšitu dēļ vienas dziesmas no 2005. gada albuma Chaos and Creation in the Backyard

(Reply to this) (Parent)

visvairāk gan man tajos pirmajos albumos patīk sīkās detaļas, trokšņi un krāsainais skanējums, kas tik ļoti (vai tad viņi nerakstījās vienā studijā?) atšķiras no Lenona "Plastic Ono Band" un "Imagine" duļķainās skaņas. es gan tagad klausos remāsterētos izdevumus, bet arī Lenons taču tika remāsterēts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Duļķainumu gan neatceros (tiesa, arī nepievērsu uzmanību), bet ir jau mitoloģizējies priekšstats, ka Lenons visu laiku gribēja tīru, "jēlu" skanējumu, kamēr Makartnijs darīja visu, lai melodija būtu skaistāka. Ja Bītlos abi viens ar otru cīnījās un līdzsvarojās, tad soļņikos katrs aizgāja tīri savā virzienā (tiesa, ar izņēmumiem), tāpēc tā patiešām varētu būt.

Btw, jaunajā Fireman albumā man galvenokārt nepatīk tas matētais skanējums, it kā Makartnijs dziedātu no blakusistabas. Ok, es saprotu, ka viņa balss vairs nav tik tīra un skaista, un viņš droši vien gribēja panākt atsvešinātības (tas gan nav īstais vārds) efektu, bet pārāk ātri sāk krist uz nerviem. Bet žēl, jo tik spēcīgas dziesmas viņam sen nav bijušas.

Kas ir tā CACITB dziesma, btw? Es Makartnijam visu piedevu pēc pirmās Maybe I'm Amazed izdzirdēšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Riding To Vanity Fair

(Reply to this) (Parent)