Bija ļoti daudz tādu sapņu ar ūdeņiem. Dziļiem, pārplūdušiem, tumšiem, palu laika, ceļus pārrāvušiem, ūdenszāļu pilniem, dubļainiem. Un tādu pirmo es redzēju pavisam noteikti deviņdesmitajos, jo negāju vēl skolā. Vai toreiz es zināju, ka tas varētu reprezentēt pašu dzīvi? - Nē, es atceros, ka virtuvē spīd gaisma un mamma kurina plīti. Tā tāda viena no labākajām sajūtām - pamosties un kaut kur deg gaisma, kaut kur virmo siltums un tu vari vēl būt siltos, siltos palagos, spilvenos un segās. Tāds mazs kokons.