Saimnieks praktiskuma un dzÄ«ves mÄcÄ«bas piesÅ«cies kÄ dÄle Å«dens. VisÄ mÄjÄ man viÅÅ” visnepatÄ«kamÄks. KÄ Ä·irpis viÅÅ” grauza savu dzÄ«vi pamazÄm un prÄtÄ«gi. ViÅÅ” brauc ik nedÄļas pÄrdienÄm uz tirgu, ved cÄļus, olas, pienu un labÄ«bu, izdzer Å”Åabi un pudeli alus un brauc mÄjÄs un skaita naudu. MÄjas un manta viÅu sasÄjuÅ”as kÄ cietumĀnieku, un par katru nieku viÅÅ” rÅ«c un lÄdas. Un svÄtdienÄs dzied pÄtarus.
KÄds nelaimÄ«gs cilvÄks! ā es bieži domÄju. Un, Å”ur tur esot, man nÄk viÅÅ” prÄtÄ, un, tagad atminoties, man jÄdomÄ, vai viÅÅ” beidzis savas dienas vai rÄpo arvien tÄlÄk pa savu miera vietu.
Comments {0}