vakar netīšām trāpīju uz cēsu koncertzāles piecgades koncertu,
lai ar netīrām baltajām konversenēm kājās sēdētu pašā labākajā zāles vietā starp visiem šitiem augstajiem zeltītajiem viesiem un klausītos čaikovska pirmo reiņa zariņa izpildījumā.

pie pirmajiem akordiem jau acis miklas, ak, es tomēr bez akadēmiskajiem koncertiem nespētu dzīvot.