martin beitin
šodien atklājās kāds traks puskolēģis man darbā. iesaucu viņu par mārtiņu beitiņu, jo drausmīgi ātgādina visas viņa izdarības šamējo. atnesās ar diskoteka avarija 2 vai kautkādu disku. nočakarēju viņam matricu. savā ziņā labi. atnesās otrreiz ar kautkādu rudeņu kedaiņa disku ar putnu dziesmām. iekšā gan purva ķubura, gan zilpelēkās žubītes, gan jukuša seska skaņas. nočekarēju arī otro matricu. savā ziņā vēl labāk. nav ko klausīties mūziku, kas man nepatīk, kur nu vēl izplatīt un teātrī atskaņot. tā jau normāls žiburis, tikai nezkapēc vislaik tēlo brūs lī.