(no subject)

« previous entry | next entry »
Jul. 9th, 2017 | 11:40 am

Ja vīrietis nedominē, tad es nezinu ko ar viņu iesākt! Es varu visādi iztaisīties un glausties klāt, lai taču viņš beidzot pasaka kā viss būs, parāda virzienu kurā doties, vismaz drusku sabiedē, vai sāpina, bet lai tikai dominē, jo citādāk diez vai mums kas varētu sanākt. Parasti dominēšanu es izjūtu kā rūpes par sevi, manī rodas tā sajūta, kāda man ir ļoti vajadzīga. Iespējams, ka tāda sajūta ir esot bērnam, vecāki visu nosaka, dominē, bet bērns pretojas, taču jūtas pasargāts un drošībā. Tā ir sajūta, kuras man kā pieaugušam cilvēkam, vienam ar sevi, praktiski nav, un reizēm tas ir ir tā, ka paliek bail, gribas raudāt, gribas lai kāds nekavējoties apskauj, jo tas tukšums ir baismīgs.
Lūk ko nozīmē uzaugt tikai ar mammu, kurai nebija laika. Es biju kluss, sevī iegrimis un diezgan bailīgs bērns, kas tad arī kalpoja par iemeslu mani bieži atstāt pašu savā sabiedrībā. Nesen uzzināju, ka mamma darbā man uztaisījusi sētiņu un mēdza atstāt kabinetā vienu pašu, kamēr gāja strādāt, vēl aizslēdza durvis, lai neviens mani nenozogot...

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {1}

puscilvēks pusnecilvēks

(no subject)

from: [info]neetiski
date: Jul. 9th, 2017 - 12:51 pm
Link

Kaut kā līdzīgi, tikai nekad neesmu uzprasījusies/meklējusi dominantus, tā vienatne tieši radījusi to vēlmi, visu kontrolēt pašai.

Reply