par šodienu.
« previous entry | next entry »
Sep. 29th, 2008 | 09:11 pm
mood: normāls
kaķi. kaķu patversme. meža kaķis.
pats sākums. aizgulējos, un palika 10 minūtes lai sataisītos. yea.
paspēju uz skolu tieši brīdī kad visi nāca arī, lai dotos uz vilcienu.
vilcienā, kāda tante visu laiku gruzijās par to, ka viņas bērns gan neuzvedoties, kā mēs. [nu..mēs neesam lauķi, ko lai saka..]
tad nokļuvām siguldā. gar ceļa malu bija ļoti daudz smuku, brīnišķīgu, kailu..gliemežu. es piecos laikam iekāpu. nokļuvām līdz mežakaķim, uzstutējām sev pamperus un devāmies pa trasi. sākumā itkā viss bija labi, bet jau uzreiz sapratu- es esmu bremze. :D
pirmajā nobraucienā, tā skaisti un precīzi iebraucu dubļos ar muguru. (labi, ka man mugurā nebija MANA jaka :D)
tad mums pievienojās kaut kādi urļiki pīpmaņi kuri kamēr es čammājos karājoties nez cik metru augstumā, mani mudināja tikai ar diviem vārdiem kas bija viņu krājumā- davai, bļeģ.
tiku gandrīz līdz galam un tad vairs negribēju/nevarēju un instruktors atplanēja pie manis un draudēja ka metīšot mani lejā. piesēja mani pie šņores un nolaida zemē. savācu tur Laura/Lindas/Līgas krelles (man bija kauns ka tādas man kabatā atrodas} un ieraudziju pāris cimdu pārus, vel šādas tādas mantas un krāniņveidīgu sēni. apmaldijos mežā un gandrīz noripoju pa kalnu. beidzot uzejot uz pareizā ceļa nonācu līdz skaistām, garām kāpnēm. es laikam nomiru kāpjot viņās. tas bija vis grūtāk ;D
tad tiku normālā jūras līmenī un aizgāju līdz krogam, izdzēru tomātu sulu un kārtējo reizi sapratu, ka šodiena man ir kā paģiras. un ne tikai man.
ieraudzijām, laikam no 94. vsk smuku čali :D bet viņš bija tāds traki bailīgs ;D
sēžot krogā pie galda "gudrie" klases zēni spēlējās ar klucīšiem. tāpēc paņēmu vienu nost, lai tiem apniktu, jo tad viņiem vairs nebija foršs daudzums. netīšām aizmirsu klucīti vietā nolikt. bet to atklāju tikai kad jau gandrīz vilcienā bijām :D ups. un nu man ir 8 suvenīri no KK :D (pārējās septiņas bija saspraužamās adatas)
pie vilciena bija ~10 urlas un viens emourla. mums izveidojās traki jauka mīlestība (tākā man ar Alvilu un Diānai (re es tevi pieminu) ar Tomu.
tagad jāuzraksta īpaša rindkopa Diānai, jo viņa tā prasija :D "deva nemanāmus mājienus " :D
starpcitu, Diān, ne tu vienīgā nedzirdi ko tev kāds saka. :D viena meiča tev jautāja kā patika trase, bet neizskatijās, ka tu viņai taisies uzmanību pievērst. :D tik auksti, man tas patīk :D ;] un es ilgi pētiju tavas kurpju šņores līdz sapratu, ka viņas ir violetas. un dzirdēju kā tu teici, ka tev nepatīk, kā tev izskatās tavi apavi ar tavām biksēm :D tik traki jau nu nebija :D :p
nu labi, šis teksts jau izvēršās par garu. diena bija izdevusies un es esmu bezspēcīga. see ya.
pats sākums. aizgulējos, un palika 10 minūtes lai sataisītos. yea.
paspēju uz skolu tieši brīdī kad visi nāca arī, lai dotos uz vilcienu.
vilcienā, kāda tante visu laiku gruzijās par to, ka viņas bērns gan neuzvedoties, kā mēs. [nu..mēs neesam lauķi, ko lai saka..]
tad nokļuvām siguldā. gar ceļa malu bija ļoti daudz smuku, brīnišķīgu, kailu..gliemežu. es piecos laikam iekāpu. nokļuvām līdz mežakaķim, uzstutējām sev pamperus un devāmies pa trasi. sākumā itkā viss bija labi, bet jau uzreiz sapratu- es esmu bremze. :D
pirmajā nobraucienā, tā skaisti un precīzi iebraucu dubļos ar muguru. (labi, ka man mugurā nebija MANA jaka :D)
tad mums pievienojās kaut kādi urļiki pīpmaņi kuri kamēr es čammājos karājoties nez cik metru augstumā, mani mudināja tikai ar diviem vārdiem kas bija viņu krājumā- davai, bļeģ.
tiku gandrīz līdz galam un tad vairs negribēju/nevarēju un instruktors atplanēja pie manis un draudēja ka metīšot mani lejā. piesēja mani pie šņores un nolaida zemē. savācu tur Laura/Lindas/Līgas krelles (man bija kauns ka tādas man kabatā atrodas} un ieraudziju pāris cimdu pārus, vel šādas tādas mantas un krāniņveidīgu sēni. apmaldijos mežā un gandrīz noripoju pa kalnu. beidzot uzejot uz pareizā ceļa nonācu līdz skaistām, garām kāpnēm. es laikam nomiru kāpjot viņās. tas bija vis grūtāk ;D
tad tiku normālā jūras līmenī un aizgāju līdz krogam, izdzēru tomātu sulu un kārtējo reizi sapratu, ka šodiena man ir kā paģiras. un ne tikai man.
ieraudzijām, laikam no 94. vsk smuku čali :D bet viņš bija tāds traki bailīgs ;D
sēžot krogā pie galda "gudrie" klases zēni spēlējās ar klucīšiem. tāpēc paņēmu vienu nost, lai tiem apniktu, jo tad viņiem vairs nebija foršs daudzums. netīšām aizmirsu klucīti vietā nolikt. bet to atklāju tikai kad jau gandrīz vilcienā bijām :D ups. un nu man ir 8 suvenīri no KK :D (pārējās septiņas bija saspraužamās adatas)
pie vilciena bija ~10 urlas un viens emourla. mums izveidojās traki jauka mīlestība (tākā man ar Alvilu un Diānai (re es tevi pieminu) ar Tomu.
tagad jāuzraksta īpaša rindkopa Diānai, jo viņa tā prasija :D "deva nemanāmus mājienus " :D
starpcitu, Diān, ne tu vienīgā nedzirdi ko tev kāds saka. :D viena meiča tev jautāja kā patika trase, bet neizskatijās, ka tu viņai taisies uzmanību pievērst. :D tik auksti, man tas patīk :D ;] un es ilgi pētiju tavas kurpju šņores līdz sapratu, ka viņas ir violetas. un dzirdēju kā tu teici, ka tev nepatīk, kā tev izskatās tavi apavi ar tavām biksēm :D tik traki jau nu nebija :D :p
nu labi, šis teksts jau izvēršās par garu. diena bija izdevusies un es esmu bezspēcīga. see ya.
(no subject)
from: anonymous
date: Sep. 29th, 2008 - 07:51 pm
Link
vai arī es nedzirdēju :D vai arī es negribēju atbildēt, jo pēc tam, kad tu uzkāp pa TĀM trepēm, kas ved augšā, garastāvokļa vairs nav un vispār tad nav elpas un liekas, ka tev jau 21454 gadus ir astma un tieši tajā brīdī ir kaut kāda NENORMĀLA astmas lēkme. :D
Reply