Reiz, kad man bija mati, es tos noaudzēju labi garus. Ar to es visiem lepojos, kāds es vīrs. Tak vīra spēks mērojams pēc matiem. Mati – veselības etalons, ko vēl tur lēja tie maitas frizieri.

Lēnām sāka izkrist mati


Tas notika tā. Bija jauka saulaina diena, pavasaris. Putniņi čivināja, daba modās, arī mani hormoni sprakšķēja uz visām pusēm, noķēzot nelaimīgi garām gājušās sievietītes. Nolēmu savu lepnumu izbalināt, lai pārējiem būtu mani par ko skaust un nīst. Friziere izrādījās tāda nezinoša un noteica, ka pirmo reizi mūžā balināšot šķipsnas vīrietim. Mans skatiens, kļuvis tramīgs, parāvās uz durvju pusi, bet vēlme būt stilīgām ielieca ceļus un tie mani uzsēdināja uz portāla, kurš, kā vēlāk izrādījās, atvēra jaunus laikus.

Pēc nedēļas ķemme nez no kurienes uzrādīja sevī neparastu daudzumu blondu matu. Nopirku jaunu ķemmi, laikam šī sabojājusies. Pēc mēneša mana galva uzrādīja neparasti mazu matu daudzumu. Sāku ķemmēt matus, tos pieturot ar roku. Pēc tam jau ar līmi. Pēc diviem mēnešiem bija frizieres bēres. Es tajās piedalījos, lai būtu pārliecināts, ka tā maita patiešām ir zem zemes. Morgā, kā vēlāk izrādījās, ir meistari – izskatījās, tā kā visi kauli būtu veseli. Motorzāģis, ko ieteica tai veikalā, patiešām bija tik labs, kā lielīja.

Pēc četriem mēnešiem manu vārdu jau zināja visi konsultanti veikalā Drogas. Viņu līdzjūtīgie skatieni un nopūtas manu matu struktūru neuzlaboja. Vismaz depresijā viņi izskatījās iespiesti, tas mierināja.

Pēc pieciem mēnešiem Drogas pārvācās uz citu vietu. Klīda baumas, ka viņiem vairs nebija matu kopšanas līdzekļu, ko piedāvāt. Palaidu jaunas baumas, ka Drogās ir bumba. Palaidu 15 reizes. Dienā. Mēnesi no vietas. Aptrūkās telefonbūdiņu...


Uz dimantiem sūnas neaug


Pēc sešiem mēnešiem kāda draudzene man pateica, ka uz dimantiem sūnas neaugot. Jokdare. Nezinu, ko viņa ar to bija domājusi, bet vairs viņa nejoko un nedomā arī. Tagad viņas vietā domā pieslēgtā sistēma. Ārsti nesaprot, kā var reizē atteikt visi smadzeņu centri. Es domāju, ka viņai tā ir bijis no laika gala, labi maskējusies.

Pēc septiņiem mēnešiem es aizgāju pie frizieres un palūdzu tai apgriezt pakulu īsāku. Tagad es izskatījos pēc otas. Friziere teicās, ka izskatoties vīrišķīgāks un sakoptāks. Viņa palika par manu draugu.

Pēc astoņiem mēnešiem aizgāju pie matu ārsta. Viņš mani sūtīja pie seksopataloga. Atcerējos piedzīvojumu ar urologu, izvēlējos plānu B. Norāpos pa koku, gar logu. Laikam vairs pie seksopataloga varēs nesūtīt, zars, uz kura uzkritu, izrādījās cietāks...

Pēc deviņiem mēnešiem, vienos naktī satiku matu ārstu pie viņa mājas. Nedēļas vaktēšana atmaksājās. Uzdāvināja parūku, kad laipni piedāvāju tam arī bezmaksas vizīti pie drauga seksopataloga.


Varbūt vaina datorā?


Pēc desmit mēnešiem kāda paziņa pateica, ka varbūt problēmas ar matiem un citām kaitēm ir sakarā ar datoru. Nopirku jaunu datoru. Veco atdevu bērnu patversmei. Ja nu Dievs ir? Varbūt pamanīs manu labvēlību. Skaņu karti izņēmu un pārdevu latgalītē. Neizturēju, arī citas datora sastāvdaļas pārdevu. Patversmei atdevu datora korpusu. Par iekasēto naudu nopirku jaunu matu saglābšanas līdzekli. Pārdevējs ieteica līmi Moments, bet tā vairs neķer. Kā uzlej, tā vai bēg prom. Draugs saka, ka tas varētu būt dēļ apstarošanas, ko biju mēģinājis. Radiācija dara brīnumu lietas. Moments bēg kā no kašķa. Meičas arī. Sagadīšanās taču...

Pēc vienpadsmit mēnešiem, apmeklējot kārtējo reizi frizieri, tā ieteicās, ka mani mati, šķietami, esot palikuši biezāki. Es viņā iemīlējos. Tai pašā vakarā bildināju. Viņai laikam ir slikta dzirde.

Pēc divpadsmit mēnešiem ar cigareti automašīnas salonā “nejauši” nodedzināju labākā drauga meitenei pretīgi biezos matus. Tagad viņa izskatās jaunāka un skarbāka. Īpaši – skarbāka. Jo īpaši, kad ierauga mani. Vēl maksāju līzingu par labākā drauga jauno autiņu. Man patīk. Gan autiņš, gan jaunā draudzenes frizūra. Es viņā varētu iemīlēties, ja ne tās biezās, pretīgās matu saknītes, kas spraucas ārā...

Pēc trīspadsmit mēnešiem iestājos sātanistu organizācijā. Dievs nebija pamanījis, ka es atdevu datora korpusu bērnu patversmei. Laikam bija aizņemts.

Pēc četrpadsmit mēnešiem iznācu no īslaicīgās aizturēšanas kameras, kur biju aizturēts par pentagrammas izveidošanu pie Brīvības pieminekļa. Bet viņi teica, ka mani mati būšot kā jauni. Policisti mani aiz matiem aizvilka uz iecirkni. Kad stāstīju to draugiem, tie smējās: “Aiz kā viņi tevi aizvilka?”. Padomāju, laikam pārpratu. Laikam aiz ausīm būs vilkuši.

Piecpadsmitais mēnesis. Draugi sektanti man zvana katru dienu. Tēloju automātisko atbildētāju. Grūti noturēt klausuli pie jaunās formas ausīm.


Arī sektanti vairs nepalīdz


Sešpadsmitais mēnesis. Nopirku automātisko atbildētāju. Tāpat jau ausis sāp. Pie reizes izliku sludinājumus par to, ka firma atgriež matus labā stāvoklī. Ofiss pretējā mājā manai. Ik dienas ar līksmu sirdi skatījos, kā plikpauri neveiksminieki mīņājās, skrien ārā no treptelpas, saņemot sētnieces Mašas slotas kāta mīlestību. Ar vienu no viņiem Maša apprecējās. Viņam sāka augt mati. Vai tiešām mana prātīgā seksuālā atturība???

Septiņpadsmitais mēnesis. Kopš sektanti uzzīmēja sātana pentagrammu uz manām durvīm, tie vairs nav mani traucējuši. Ik dienas jūtu kādu klātbūtni...Bet matiem tā nepalīdz.

Astoņpadsmitais mēnesis. Izgāju no darba ar izmisumu kliedzot: “Dievs, dod man zīmi!”. Pēc mirkļa man uz galvas uzķēzīja putns. Gribējās domāt, ka miera putns balodis, bet pēc kalibra spriežot – strauss vai baložu desants. Apvainojos. Pats jau zinu, ka matu maz. Kas tā bija par zīmi? Paskatījos debesīs, bet jautājumu noriju. Pāri lidoja lidmašīna.

Deviņpadsmitais mēnesis. Zvanīja draugs, atbildēju, ka mazgāju galvu. Vairs nesaku, ka mazgāju matus. Tramvajā konduktors man biļeti vairs neprasa, laikam baidās. Paps saka, ka es izskatoties pēc neonacista. Kas gan tas ir? Bet tomēr – jaunā iesauka – Ola man patīk labāk, kā kuplais. Nu ir taču labāk.

Divdesmitais mēnesis. Atradu draudzeni. Arī bez matiem. Viņas paps viņu sauc par mazo Fantomasīti. Katru dienu noejam garām manai frizierei, lai viņai skauž. Bet friziere tik smaida pie loga. Viņa visu laiku smaida kopš tā laika, kad atzinos viņai mīlestībā, caur ruporu. Viņai jau dzirde bija slikta...
Vairs draugi nesaka – kāds mats tāds pats.