Maybe*

Es nekad, atkārtoju - nekad, savā 16,5 gadu ilgajā mūžā nekad to neesmu teikusi, bet tagad es varu pilnīgi droši apgalvot - es šobrīd, tieši šajā vakarā, jūtos nelaimīga. Jā, nelaimīga, zinu, ka tas ir spēcīgs vārds, bet es arī saku no sirds. Un es tā jūtos nejau tāpēc, ka man nav jaunākā Gucci kleita, ka es būtu nagu nolauzusi, vai nokavējusi savu mīļāko seriālu (nekas no tā nav patiesība), bet gan tāpēc, ka tas kā dēļ es cenšos, tas ko daru un gribu, tiek pavērsts pret mani. Jā, tas sāp un es šobrīd jūtos ļoti slikti, ļoti. Bet rīt gan jau būs labāk, jo vienmēr ir labi. Nuja, vienmēr aiz sliktā seko labais un otrādi. Tā jau jābūt, man šodien likās, ka viss ir labi, ka atkal būs feini, bet nē - atkal kkas noiet šķērsām. Ko lai saka - es sākšu ienīst ne tikai 4dienas, bet arī katra mēneša 27to datumu. Kā nu ne, pirms mēneša es tikpat ļoti raudāju par to pašu (gandrīz). Bet nekas, kam jānotiek, tas notiks. Atkritu 1reiz, 2reiz.. Būs arī 3ā reize. Ā nē, ši bija 3ā. Moš 4ajā paveiksies. Jājā, Maijiņ, ceri vien..