Pilota memuāri.

Šad un tad man kaut kas iesit pa pauri (un šajā gadījumā tā bija [ne]atgriešanās pie Čekas maisiem) un tad es mēdzu pārlasīt Gunāra Astras pēdējo vārdu.

Jo stāsts vēl aizvien ir par to nezūdošo, lienošo ļaunumu, kas spēj sevi transformēt aizvien jaunās un jaunās formās, mainot režīmus un birkas gluži kā mūsdienu korporācijas maina logo un nosaukumus, nekad nezaudējot to pašu [ideoloģisko] virzienu. Impērija turpina augt, bet ja mēs ko zinām no vēstures, tad tas ir - ikviena impērija agri vai vēlu sabrūk pati no sava svara. Tā bija toreiz un tā būs tagad.

Ā, vēl. Unrelated.
Es jūs visus apsveicu aizgājušajos ziemas saulgriežos. Gaismas ceļš ir sācies.