Ir patīkami lasīt pirms 200 gadiem dzīvojuša cilvēka/u darbus un piezīmes, tāda cilvēka, kurš ir gluži tāds pats kā es. Nevis lasīt un iepazīt citu pasauli, bet papeldēt sevī caur citu "es", kurš ir tas pats "es", kas Es :D Pasmelties manas Personas akā, no kuras smēluši daudzi citi mani "es". Esmu daudzgalvains pūķis, kura galvas izvazātas pa daudziem gadsimtiem un trejdeviņām zemēm.
Nav nepieciešami šīszemes "draugi", ja varu satikties/ saplūst ar saviem "es" garīgi. Viņi/es nekad nepieviļ/u, neņirgājas/os, nebaksta/u par dīvainībām vai manas Personas novirzēm no normas.
Un ar manu "es" nav jāpļēguro, lai skaitītos draugi. Un nav jārunā par maziem bērniem. Un nav jālauza galva, kā šajā pasaulē ir pieņemts uzvesties normāli, jo tieši tas visvairāk nomāc, atrodoties uz ielas vai dažādi kontaktējoties.
Lai dzīvo mana centrālā aka!