Runājot par reliģiju, interesanti ir tas, ka mūsdienu cilvēks labi apzinās, ka pēc nāves jau nekā vairs nav, taču tas primārais un mistiskais kaut kur dziļi zemapziņas saknēs to nespēj pieņemt, tāpēc efektīvi izveidotu paņēmienu rezultātā reliģiozie institūti veiksmīgi iedveš ticību gadu tūkstošiem veciem stāstiem. Un kā gan apgāzt kaut ko, ko nevar pārbaudīt? Tāpēc reliģijas galvenais ierocis nav bailes, bet gan neziņa, kombinēta ar bailēm.
Vai tiešām Tu nenoslāpē balsi sevī, līdz pēc nāves ceļā uz šķīstītavu, kad jau būs par vēlu, sapratīsi savu kļūdu? Un ja nu tomēr?