Medical Division -

Visi streso par skolu. Cik dīvaini. man par viņu galīgi nestresojas pašlaik. Pašlaik amn viekārši gribas ārdīties kā krātiņā ieslodzītam tīģerim. Pie velna tikko tiku vaļā no vienas problēmas kā divas klāt un ja tās vēl būtu sirds problēmas bet nē. Mājās tāda atmosfēra it kā ja uzrautu sērkociņu tad tas uzsprāgtu. Kā mani tas besī. Vecmuterei visu laiku vajag jaukties manās darīšanās un pamācīt kā mazu desmitgadīgu bērnu. Redzējieties viņa pat taisās mani modināt uz universitāti lai es nenokavētu. Un tās frāzes.
-"Nāc paēst"
-"Vēlāk es tagad negribu"
-"Nu nāc paēd"
-"es teicu vēlāk es negribu tagad"
-"Nu un neēd arī neiešu jau tevi lūgties stulbene"
Un tā gandrīz katru dienu tiek cirstsas durvis. Mamma saka, ka vajagot būt pacietīgai. Vecmammai tuvojas vecuma marazms. Aha tikai mamma pati nemana cik stresaina paliek visu vasaru viss bija jauki un labi sadzīvojām ar mammu kā divas draudzenes, bet tagad.
-"Bļjadj, pamēģini tikai klepot pa nakti izmetīšu gulēt vannas istabā"
Un aptuveni tādā stilā viss. Protams viņa ir aizmirsusi, ka es gandrīz visu gadu neslimoju un protams viņai viss ir pie pakaļas. Ar vecmammu jau viņa nestrīdēsies, bet visas dusmas jau var izgāzt uz manis. Un tad vēl cilvēki brīnās, ka es metos trakulīgā uzdzīvē. Bet ko lai es daru? Man ir pieriebies, ka nākot mājās man ir jādomā par to, lai nesmirdētu pēc alkohola un cigaretēm. Un man ir apnicis, ka man blakus nav cilvēka, pie kura es vienkārši varētu aizbēgt ar kuru kopā justos labi. Visu vasaru varēju darīt ko gribēju. Braukt kur gribēju. tagad tā vairs nebūs. Stingrā vecmammas kontrole. Pie velna man tas ir anicis. tagad viņa pagaidām piecietīs manus ceturtdienu braucienus uz "Runci", bet pēc pāris nedēļām sāks celt skandālu ka es vēlu nākot mājās...Nolādēts un tad vēl brīnās kāpēc es dažreiz gribu pakārties, jo nav iespējams tikt prom no šīs elles..."Vecmāmiņa veca" māmiņa strādā, ja nu vecmāmiņai pa dienu kaut kas notiks...