Envija

nu ja, pirmsbrīvdiena tika pavadīta diezgan skumjā noskaņā... ai, gari sanāca.
...toties izkristalizēju vairākas tēzes sev: negribu, lai manu kapa runu saka tikko no Irakas ieradies svaigi eksaltēts mācītājelis, kurš par aizgājējas vienīgo tikumu cildina baznīcas apmeklēšanu... toties konjaks uz zobu anestēzijas fona garšo debešķīgi..

Piektdiena. Vīra kungs piecēlās 03.00 (nē, es nepārrakstījos - tiešām trijos no rīta!) un devās ķert lasi.. pat neklausoties citātā no "Zvejnieka dēla" "Oskar, neķer lašus, ķer mani!"... nu, ja ,protams, neskaita piezīmi, ka jams neesmot Oskars..:)
kas man atlika - pagulēju līdz 7:30, kad mani pamodināja 4 mazas plikas pa gultu lēkājošas kājeles, brokastputra, veicu ikbrīvdienu rotaļlietu šķūrēšanu pa kastēm, ij devāmies uz fazendu grābstīt pērnās lapas. veicās gana labi ij pusi nogrābām. pusdlaiks ij vakars klāt.
ak, jā, vīrs noķēra (man par lielu pārsteigumu)taimiņu. varat minēt 3x, kuram nācās tīrīt..

Sestdiena.
vīrs ar Emīlu palīdz Amtmaņiem pārvākties, mēs ar mazo klepusdūdu bumbulējam pa māju, jo ārā auksts un līst..
un ir taču tikai loģiski, ka pirts pienākas darbarūķiem...

Svētdiena.
tā kā pirktās, svešās mašīnās pamestās vistu olas joprojām nav atradušas ceļu līdz dzīvoklim (uh, nelietes, kas i ko ka nevar atnākt), šogad tradicionālā olu krāsošana izpalika, toties bērneļi pa fazendas dārzu cītīgi meklēja kinderolas:)
Bijām pie draugiem šūpoles kārt ij ietusēt, kad pie otrās vīna glāzes turplat blakus notika avārija..
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/article.php?id=7941420
lieki teikt, ka alkohols gards vairs nelikās..

Pirmdiena.
Bērneļu celšanās tradīcijas ij laiki nemainās. toties ir arī pozitīvais aspekts - darbdienā piecelties nebij grūti;)
pabeidzām grābt atlikušās lapas un uzrīkojām nelielu zaru dedzināšanu.