| |
[Jul. 26th, 2007|10:18 pm] |
saceri man dziesmu un es tev sacerēšu vārdu. viss sacerēts un visi sacerējušies. es bēgu prom un pārvēršos melodijās. es bēgu prom, bet kaut kas kā puņķis stiepjas man līdzi. autumn in tokyo un winter in paris. var nokačāt internetā vai mīdīt uz deju grīdas.
es pati esmu tukša vieta - maize, ūdens un cerības. tas nav nekas citādāks, bet līdz pirmskaitļiem noīsināts ikviens. es eksistēju tikai dokumentā uz papīra. es izeju laukā 2 x dienā pēc ūdens un maizes, jo nomirt jau jā - to visi gudri. man nav ko zaudēt, es varu atļauties aiziet ciet. es varu izdomāt sev visu, ko vēlos. es nozogu sevi savējiem un satinos pati sevī, bet tādas zādzības notiek ik dienas. viss mans darbs ir uzturēt sevi, un es nezinu, vai tas ir labs vai slikts. tāpat, cik daudz zāles un cik daudz inde ir māksla.
es zinu to garlaicību, kādā top kompozīcijas - viens nabags naktīs pa tumsu attīsta vielu, kuras brīžiem liekas nemaz pasaulē nav. un tad to izbaro tiem, kam tās pietrūkst, nevienmērīgās devās tā ceļo starp cilvēkiem.. es tevi. tu mani.. šai tekstā atstarpēs un starp punktiem drīkst brīvi ievietot vārdu " - mīlestība", cik uziet. |
|
|
