Pilota memuāri.

Tad nu lāāābrīt. ;) Un - atā. Ir laiks atkal pamest savu ķermeni šajā krēslā, ļaujot tam pildīt vien primitīvas kustību koordinācijas funkcijas un, bruņojušamies ar lodēm un granātām, iet perforēt kāda jau tā ne pārāk pilno pauri. Trešo dienu pēc kārtas. Taisni brīnos, kur tas laiks jau... :) Atzīšos - esmu nedaudz ierūsējis. 'Fragus' (kuru nozīme bija izkritusi no prāta) vairs neskaitu, taustiņu kombinācijas B-8-2 (kevlar+helmet), B-4-1 (M4A1/AK47) un citas arī sākumā kliboja, bet tas viss ir nieks, to tāpat kā braukšanu ar velli nekad nevar aizmirst.
Un vēl, ir tik patīkami atgriezties pagātnē, vecajā, labajā CS 1.6 versijā, pie reizes apbrīnojot mūslaikam tik primitīvos modeļus, kuros vilciena vagonu riteņi, piemēram, ir tikai klucis, kas no visām pusēm apšūts ar tekstūru, pretstatā mūsdienu variantam, kurā visi šie nieki būtu līdz detaļām precīzi modelēti. Ehh, nostaļģija. Tas spēlei piedod to neatņemamo sendienu garšu (domājot - tālos 2001-2004 gadus :D )..
Un vēl man iešāvās prātā, ka šī nodarbe no dzeršanas, piemēram, atšķiras ar to, ka savus pienākumus un darbus var paspēt pildīt pilnvērīgi, kvalitatīvi un bez mazākās aiztures..


Nu, tad Krupji - panāk šurp!