| Vienīgais, |
[Dec. 12th, 2005|11:25 am] |
kas man šajā dzīvē patīk, ir apziņa, ka es visu kontrolēju. Nu tādā ziņā, ka vismaz robežas smilšu kastei man vienmēr paprasa. Es vienmēr zinu, ka ārpus tām neviena plastmasas automašīna nenokļūs.
Bažas rada fakts, ka mašīnas es nekopēju. Bet forma, bļe, mainās.
Tāds, lūk motīviņš. |
|
|
