body and soul.

mazliet kārtīgi apreibu
sagruzījos. neparko
jo sen nebiju jutusies slikti
noilgojos.
lasīju simtiem atmiņu, kas nav manas un nebūs
savas es neatceros un negribu
plastmasas sirsniņa, ko tā ienīdu tagad pie viņas
''cik labi, ka nekad vairs neredzēšu to sūdu'' - tā es saku
domāju savādāk, nezinu, ko domāju
gribu sēdēt pļavnieku dzīvoklī apakšveļā, ēst pelmeņus un skatīties muļķīgus seriālus
gribu to plecu, kam pieglauzties un klusēt. kā vienmēr. tā visvairāk trūkst